Keris: Lēmums apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" bija politisks, nevis zinātnē balstīts

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris. FOTO: Evija Trifanova/LETA

Apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" bija vairāk politisks, nevis uz zinātniskiem apsvērumiem balstīts lēmums, intervijā laikrakstam "Diena" sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Viņš atzina, ka no zinātniskā viedokļa raugoties, nedz Eiropas Zāļu aģentūra (EZA), nedz Pasaules Veselības organizācija (PVO) ne uz brīdi nebija atcēlušas "AstraZeneca" vakcīnas lietošanu.

"Tajās valstīs, kur paralēli tiek lietoti vairāki vakcīnu veidi un par vienu ir radušās kādas šaubas, nav problēmu uz laiku apturēt vienas vakcīnas lietošanu. Bet

tādās valstīs kā Latvija, kur pieejama gandrīz tikai "AstraZeneca", droši vien vakcināciju vajadzēja turpināt," uzskata Keris.

32

Viņaprāt, cilvēkiem vajadzēja godīgi pateikt, ka jā, ir parādījusies jauna informācija par to, ka, iespējams, pastāv pavisam neliels trombembolijas risks - daži gadījumi uz vairākiem miljoniem injekciju, kas, pēc Kera domām, patiesībā ir ļoti nenozīmīgs risks.

"Un, ja cilvēks, to zinot, piekrīt vakcinēties, kāpēc viņu nevakcinēt? Ierēdņu pamatojumi par to, ka mums te bija dažas starptautiskas sanāksmes, kurās kaut kas tika runāts, un mēs te nolēmām. Kas tās par sanāksmēm? Kurš tās organizēja, kādā līmenī? Kādi oficiāli lēmumi tika pieņemti? Ja tādas informācijas nav, bet PVO un EZA līmenī nostāja nav mainījusies, tad mums būtu jābūt rīcībā konsekventiem," uzskata Keris.

Tāpēc liela daļa atbildības šādos gadījumos ir jāuzņemas veselības ministram par politiskās vides veidošanu šādu lēmumu pieņemšanā un te parādās problēma, ka

ministram nav pietiekamas pieredzes zinātnisko pierādījumu izvērtēšanā un iekšējās pārliecības par to, kā vienā vai otrā gadījumā būtu jāpozicionējas.

32

Jau ziņots, ka divas nedēļas pēc kārtas vienā dienā vidēji pret Covid-19 vakcinēto personu skaits samazinās, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.

Svētdien, 21.martā, vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu saņēma 24 cilvēki, kas ir otrais mazākais rādītājs šī gada martā. Savukārt otro poti vakar saņēmušas trīs personas.

Teju visi vakar vakcinētie ir personas vecumā virs 60 gadiem, bet viens pirmo vakcīnas devu saņēmušais ir ārstniecības persona. Vakcinācijas procesu, saņemot otro poti, vakar noslēdza divi vismaz 60 gadus veci cilvēki, kā arī viens sociālās aprūpes centra klients.

Visi vakar vakcinētie saņēmuši "AstraZeneca" vakcīnu.

NVD skaidro, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu "E-veselības" sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta. Līdz ar to, piemēram, sestdien ar pirmo devu vakcinēto cilvēku skaits pieaudzis no 339 līdz 368.

Pēdējo septiņu dienu laikā vakcīnas pirmo devu saņēmuši kopumā 4478 cilvēki, bet otro - 827 personas.

32

Tas nozīmē, ka aizvadītajā nedēļā vidēji vienā dienā pirmā pote ievadīta 640 personām, savukārt kopumā vidēji pagājušajās septiņās dienās vakcinēja 758 cilvēkus dienā.

Šāds vidēji dienā vakcinēto cilvēku skaits liecina par vakcinācijas tempa krišanu, turklāt šāda tendence vērojama jau trešo nedēļu pēc kārtas. Līdz šim augstākais dienā vidēji potēto cilvēku skaits sasniegts nedēļā no 1. līdz 7.martam, kad poti pret Covid-19 saņēma vidēji 2763 cilvēki dienā. Nedēļu vēlāk dienā vidēji vakcinētas 2106 personas.

Kopumā Latvijā pirmo vakcīnas devu pret Covid-19 saņēmuši 83 806 cilvēki, bet otro - 18 939.

Kā ziņots, piektdien pēc trīs dienu pauzes Latvijā atsāka lietot "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ceturtdien "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19 atzinusi par drošu.

Uz augšu
Back