Ēķis: "Redzu, ka narkotiku tēma jauniešu vidē tiek glorificēta" (1)

Andrejs Ēķis seriāla "Nebaidies ne no kā" uzņemšanas laukumā Foto: publicitātes
Antra Feldmane
, žurnālists
CopyDraugiem X Whatsapp

Andrejs Ēķis ir režisors, kurš, ja vajadzēs, uzņems filmu savās Ķīpsalas mājās un ieguldīs pats savu naudu. Kino kritiķi viņu ne sevišķi mīl, taču, kā saka pats Ēķis, – katrs tikai dara savu darbu. Viņam ļoti patīk komēdijas, bet šoreiz stāsts nepavisam nebūs smieklīgs. 

Režisora jaunākais veikums TV laukā – pašmāju sensācija par narkobiznesa aizkulisēm, pēc Rolanda Priverta grāmatas "Nebaidies ne no kā" motīviem uzņemts seriāls ar labākajiem latviešu aktieriem, ko no 10. marta var vērot platformā “Go3”. Par narkobiznesu, kritiku, naudu un Ādolfu Hitleru – tas viss šajā sarunā.

Jaunais seriāls “Nebaidies ne no kā” vēsta par narkobiznesa aizkulisēm. Kā nonācāt līdz šādai tēmai?

“Go3” izsludināja konkursu par [filmas] ideju. Es tad domāju, ka Latvijā vēl joprojām nav filmas par narkobiznesu. Tai pašā laikā redzu, ka “Netflix” ir tūkstošiem seriālu par narkotikām, un acīmredzot viss aizliegtais pievelk cilvēkus. Mani dēli kādreiz jau bija teikuši, ka ārkārtīgi interesanta ir Rolanda Priverta grāmata “Nebaidies ne no kā”. Es sākumā biju diezgan augstprātīgs un domāju – nu kas gan tur var būt? Nekas tur nav. Redzu arī, ka šī narkotiku tēma ļoti glorificējas, piemēram, jauniešu vidē. “Singapūras satīns” taisa video [ar Priverta dalību] un tamlīdzīgi. Un tad es, izlasot šo grāmatu, sapratu, ka es principā lasu “Mein Kampf” (Ādolfa Hitlera pēc autobiogrāfiskiem motīviem rakstītā grāmata “Mana cīņa” – aut. piez.). Es redzu Rolandu Privertu, kurš absolūti atšķiras no sabiedrības pieņemtajām normām un kurš principiāli slavina spēka varu.

Rolandam Privertam esot tuvs vācu filosofs Frīdrihs Nīče, kuru viņš uzskata par savu garīgo tēvu.

Jā, Nīče viņam ir tuvs. Un es, sajūtoties kā inteliģents cilvēks, kurš ciena tomēr visādus cilvēkus, es sapratu – velns, kaut kas nav kārtībā!

Kas jums radīja šo sajūtu, ka kaut kas nav?

Tādēļ, ka viņš savā grāmatā stāsta, ka valsts ir jāvada kā cietuma kamera. Tāpēc ka cietuma kamerā pirmais galds ir tas, kur sēž visspēcīgākie, otrs galds ir tie, kuri iet sist kādu, un tie, kuri ir inteliģenti un nīkuļi, kuri nevar par sevi pastāvēt. Ar tiem tad, rupji izsakoties, izdara seksuāli visu, ko vajag, un viņi visu laiku mazgā grīdu. Tātad, ja tu esi spēcīgs un tev ir lieli kulaki, tad faktiski esi numur viens. Tad es sapratu, ka būtu interesanti izstāstīt šo grāmatu tā, kā ir. Daudzi tur noteikti gaidīs narkotiku lietošanu. Nē, tas nav par to, bet – kā tika vestas narkotikas, kā iepakotas, kā cilvēki tika pierunāti un psiholoģiski manipulēti to darīt.

Komentāri (1)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu