Koalīcijā vēl nav vienprātības par Kultūras ministrijas (KM) iecerēto datu nesēju atlīdzības (DNA) piemērošanu tālruņiem un datoru daļām, izriet no premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā pēc Sadarbības sanāksmes sēdes.
Koalīcijā pagaidām trūkst vienprātības datu nesēju atlīdzības piemērošanai (8)
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) šodien sēdē ziņoja un izstāstīja savus argumentus tam, kāpēc DNA piemērošanas saraksts būtu atjaunojams ar mūsdienu tehnoloģiskajām ierīcēm, piemēram, tālruņiem, taču koalīcijā viņš neguva pilnu atbalstu.
Kariņš sacīja, ka Puntulis turpinās tikties ar Saeimas frakcijām, lai stāstītu, kāpēc šo būtu nepieciešams ieviest.
"KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo (PCL) pauda, ka "KPV LV" pārstāvji tikuši informēti, ka tas neesot nodoklis, bet maksājums par datu nesējiem. Viņš norādīja, ka labprāt uzklausīs kultūras ministru par šī nodokļa jeb maksājuma attīstību.
Partijai "Par cilvēcīgu Latviju" ir svarīgi, lai digitālā transformācija uzņēmējiem neuzliktu papildu finansiālo slogu un lai nauda nonāktu pie māksliniekiem un kalpotu kultūras nozarei kā papildu dzinējspēks, uzsvēra Možvillo.
Tikmēr Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis, Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans norādīja, ka sēdē, uzklausot cilvēkus ar tehniskām zināšanām un izpratni par šo jautājumu, radies iespaids, ka KM ir izvēlējusies vieglāko ceļu, uzliekot regresīvu nodokli.
"Cerams, Puntulim izdosies pārliecināt sabiedrību par jauna nodokļa nepieciešamību, kad lielākajai sabiedrības daļai piespiedu digitalizācijas procesā nepieciešams iegādāties daudz dažādas ierīces, kurās atrodas datu nesēji," teica parlamentārietis.
Turpretī Puntulis uzsvēra, ka KM nerunā par jauna nodokļa vai jauna maksājuma ieviešanu, jo šī sistēma pastāv kopš 2005.gada. Pēc viņa paustā, Satversmes tiesas iepriekš lemtais paredz, ka Ministru kabinetam ir regulāri jāaktualizē nesējiekārtu saraksts saistībā ar tehnoloģiju pārmaiņām. No viņa teiktā izriet, ka KM piedāvā izņemt CD un DVD no saraksta, tā vietā ievietojot, piemēram, zibatmiņu.
Kultūras ministrs akcentēja, ka šis ir ļoti svarīgs jautājums visai kultūras nozarei, kurš tagad ir vēl par nedēļu "atvirzījies". Šīs nedēļas laikā KM turpināšot diskusijas ar koalīcijas partneriem, un Puntulis ir pārliecināts, ka ministrijai izdosies rast vienošanos, pirms šis jautājums nonāk līdz tiesai, kā tas bijis Igaunijā.
Viņaprāt, tas esot apkaunojoši un valstij, kurai tas var izmaksāt vairākus miljonus eiro.
"Argumentācija ir vienkārša. Tas nav KM izdomājums vai iniciatīva. Šis ir Satversmes tiesas lēmums, kurš nosaka, ka Ministru kabinetam ir regulāri jāaktualizē datu nesēju saraksts," atzīmēja Puntulis.
Kariņš: Koalīcija vienbalsīgi piekrīt, ka augstskolu reforma ir jāpabeidz
Koalīcija vienbalsīgi piekrīt tam, ka augstskolu reforma ir jāpabeidz, šodien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes sēdes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Politiķis atzīmēja, ka Saeimā vēl turpinās Augstskolu likuma grozījumu izskatīšana, tos gatavojot trešajam lasījumam.
No viņa teiktā izriet, ka saņemti diezgan daudz priekšlikumi, tomēr premjeram šķiet, ka koalīcijā aizvien ir vienbalsīgs atbalsts reformas pabeigšanai.
"Ir svarīgi to darīt tā, lai vismaz kāda no Latvijas augstskolām ierindotos Eiropas [labāko augstskolu] topā, piesaistot spējīgus mācībspēkus un nodrošinot mūsu studentiem labāko iespējamo izglītību, lai nevienam nebūtu jādodas studēt citur," izteicās Kariņš.
TVNET jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrija trešdien Saeimā iesniedza priekšlikumus grozījumiem Augstskolu likumā uz trešo lasījumu, kas paredz atteikties no daudz strīdus radījušā kvantitatīvā kritērija, ka zinātnes universitātes statusa iegūšanai augstskolai nepieciešami vismaz 4000 studējošo, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Tāpat ministrija iesniegusi priekšlikumus par konsorcija un vienotas augstskolas padomes jēdzieniem, kā arī rosina dot iespēju iekļaut augstskolas padomē studējošos kā novērotājus, ja to paredz institūcijas Satversme.
Jau ziņots, ka Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz īstenot augstskolu pārvaldības reformu. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.
Lielākās debates Augstskolu likuma grozījumos līdz šim izcēlās par studējošo skaita kritēriju zinātnes universitātēm un augstskolās ieviešamajām padomēm. Pret šo ieceri tika sākta parakstu vākšana, savācot vairāk nekā 10 000 parakstu.