Lietuvas Ārlietu ministrija otrdien izsaukusi Ķīnas vēstnieku Viļņā, lai paustu protestu pret Pekinas lēmumu noteikt sankcijas Lietuvas Seima deputātei Dovilei Šakalienei un citiem Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem, kas pirmdien pieņemts kā atbildes solis uz ES sankcijām par Ķīnas represijām pret uiguru minoritāti.
Kā teikts ministrijas paziņojumā, vēstniekam Šeņam Džifei izteikts protests saistībā ar Šakalienes un "ES institūciju, Eiropas politiķu un cilvēktiesības Ķīnā aizstāvošu personu iekļaušanu Ķīnas sankciju sarakstos".
"Vēstniekam tika atgādināts, ka vakar Briselē notikušajā ES Ārlietu padomes sēdē apstiprinātais to personu saraksts, kurām noteikti ierobežojumi saskaņā ar ES Globālo sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem, nav vērsts ne pret vienu atsevišķu valsti," uzsvērts dokumentā.
Tajā skaidrots, ka minētajā sarakstā, balstoties uz pierādījumiem, iekļautas fiziskās un juridiskās personas, kas vainojamas nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos dažādās valstīs.
"Vēstniekam arī atgādināts, ka cilvēktiesību aizstāvība ir ilgalaicīgs Lietuvas ārpolitikas mērķis un pašreizējās valdības prioritāte, bet Ķīna aicināta atbildes soļu vietā ķerties pie cilvēktiesību pārkāpumu risināšanas," norādījusi ministrija.
Kā ziņots, Pekina pirmdien iekļāva savā "melnajā sarakstā" desmit ES pilsoņus un četras institūcijas, reaģējot uz sankcijām, ko ES noteikusi Ķīnas amatpersonām par represijām pret uiguru minoritāti.
Pekinai nevēlamo personu sarakstā nonākuši vairāki Eiropas Parlamenta deputāti, ES dalībvalstu politiķi un zinātnieki. Šiem cilvēkiem un viņu ģimenes locekļiem ir aizliegts iebraukt Ķīnā; viņiem un uzņēmumiem un institūcijām, kas ar viņiem saistītas, aizliegts iesaistīties darījumos ar Ķīnu.
Līdz ar Šakalieni Ķīnas "melnajā sarakstā" iekļauta arī Lietuvas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā īpašo uzdevumu vēstniece Aušra Semaškiene. Aizliegumi attieksies uz abu lietuviešu dzīvesbiedriem, kuri strādā diplomātiskajā dienestā.
Kā ziņu aģentūrai BNS sacījusi Starpparlamentārās Ķīnas jautājumu alianses līdzpriekšsēdētāja, sociāldemokrāte Dovile Šakaliene, šis Pekinas solis liecina, ka "ES principiālā nostāja uz Ķīnu iedarbojas".
Cilvēktiesību aizstāvji norāda, kad Ķīnas Siņdzjanas provincē tā dēvētajās pāraudzināšanas nometnēs ieslodzīti vismaz miljons uiguru un citu tjurku valodās runājošo musulmaņu, Sjiņdzjanas iedzīvotāji tiek nodarbināti piespiedu darbā, bet sievietes pakļautas piespiedu sterilizācijai.
Reaģējot uz Pekinas sankcijām, ES valstis izsauc Ķīnas vēstniekus
Francija, Vācija un citas Eiropas Savienības (ES) valstis otrdien izsaukušas Ķīnas vēstniekus, lai izteiktu protestu par sankcijām, ko Pekina piemērojusi ES pilsoņiem, reaģējot uz ES sankcijām Ķīnai par represijām pret uiguriem.
Francija arī nosodīja Ķīnas vēstnieku par tvītiem, kas vērsti pret Francijas deputātiem un zinātniekiem.
Ķīna pirmdien iekļāva "melnajā sarakstā" desmit ES pilsoņus un četras iestādes. Pekina šādi atspēlējās par sankcijām, ko ES noteica četrām Ķīnas amatpersonām un vienai organizācijai saistībā ar Pekinas represijām pret uiguru minoritāti.
Tās ir pirmās sankcijas, ko ES piemērojusi Pekinai kopš ieroču embargo 1989.gadā pēc protestu apspiešanas Tjaņaņmeņas laukumā.
ES piemēram sekojušas arī ASV, Kanāda un Lielbritānija, kas noteikušas savas sankcijas.
Pēdējo gadu laikā vairāki simti uiguru, kazahu un hueju liecinājuši, ka viņi Sjiņdzjanas provincē ieslodzīti internēto nometnēs valdības īstenotās etnisko minoritāšu piespiedu asimilācijas kampaņas ietvaros.
Ķīnas valdība skaidro, ka šīs nometnes, kurās kopš 2017.gada bijis vairāk nekā miljons cilvēku, patiesībā ir "profesionālās izglītības centri" un to darbības mērķis ir ekstrēmisma un terorisma izskaušana.
Ķīnas vēstnieks Francijā Lu Šaje tviterī kritizēja Francijas deputātus, kas cer apmeklēt Taivānu, kā arī Stratēģisko pētījumu fonda (FRS) Ķīnas speciālistu Antuānu Bondazu, kuru nodēvēja par "mazu slepkavu", "traku hiēnu" un "ideoloģisku trolli".
Bondazs bija sūdzējies par Ķīnas spiedienu uz franču likumdevējiem, kas cer apmeklēt Taivānu.
1949.gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis. Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku. Ķīna joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu.
"Vēstniecības metodes un tās publisko paziņojumu tonis bija pilnīgi nepieņemams un pārsniedz visas robežas," paziņoja Francijas Ārlietu ministrijas amatpersona.
Lu tika izsaukts uz Ārlietu ministriju jau pirmdien, bet ieradās tikai šodien, pārkāpjot standarta diplomātisko protokolu šādās situācijās.
Arī Vācija, kas atbalsta ciešu ES saišu veidošanu ar Pekinu, izsauca Ķīnas vēstnieku uz steidzamām sarunām Ārlietu ministrijā.
Sūtnim Vu Keņam tika darīts zināms, ka sankcijas, ko Ķīna piemērojusi Eiropas Parlamenta (EP) locekļiem, zinātniekiem, politiskām institūcijām un nevalstiskām organizācijām, rada neatbilstošu saspīlējumu, kas nevajadzīgi saasina attiecības starp ES un Ķīnu, paziņoja Vācijas Ārlietu ministrija.
Avots Beļģijas valdībā sacīja, ka arī Beļģijas Ārlietu ministrijā tiek gaidīta Ķīnas vēstnieka ierašanās.
Arī Lietuvas un Dānijas Ārlietu ministrijas ir izsaukušas Ķīnas vēstniekus saistībā ar Pekinas sankcijām.
