Latvijai ir jāuzlabo cilvēkresursu kvalitāte, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Rutkaste: Latvijā jāuzlabo darbaspēka izglītība un veselība (1)
"Darbaspēka pieejamība ir ilglaicīga problēma - tā ir un būs. Turklāt arī izglītības līmenis Latvijā ir visai viduvējs. Darbaspēka prasmju līmenis būtu attīstāms, arī veselības stāvoklis kopumā sabiedrībā Latvijā nav tik labs uz citu valstu fona," piebilda Latvijas Bankas pārstāvis.
Viņš norādīja, ka pagājušajā gadā kopējais investīciju apmērs Latvijas ekonomikā būtiski nemainījās, kas krīzes kontekstā nav slikti, jo krīzēs pieaug nenoteiktība, it īpaši privātajā sektorā. Taču ilgākā laika periodā situācija nav laba, un pamatā problēma ir privātajā sektorā, kur investīcijas stagnē.
"Atskatoties uz pēdējo desmitgadi, investīciju jomā situācija nav bijusi spoža. Pēdējo gadu laikā pēc iepriekšējās lielās finanšu krīzes, kas pasauli un Latviju skāra 2008.-2009.gadā, bet sekas bija jūtamas vēl arī 2010.gadā, investīcijas Latvijā ir būtiski palēninājušās. Ja pirms tam ekonomikas izaugsmi lielā mērā noteica investīcijas un kapitāla uzkrāšana, tad laikā pēc lielās finanšu krīzes investīciju apmērs ekonomikā ir būtiski samazinājies. Kopumā es teiktu, ka iepriekšējais biznesa cikls investīciju jomā ir bijis diezgan mazasinīgs," sacīja Rutkaste.
Pēc viņa minētā, iemesli šādai situācijai ir daudzi, tostarp ļoti vājā banku kreditēšana, uzņēmējdarbības institucionālā vide, kā arī darbaspēka pieejamība un kvalitāte.
"Nākamajā biznesa ciklā, manuprāt, kreditēšanā vajadzētu būt izmaiņām - kreditēšanai būtu jāatkopjas un jāsāk augt straujāk, jo uzņēmējdarbības vide pēdējo gadu laikā ir diezgan būtiski uzlabojusies, bankām nav problēmu ar resursu pieejamību, nauda šobrīd ir ļoti lēta un pieejama, kā arī uzņēmumu bilances laika gaitā ir pakāpeniski sakārtojušās un uzlabojušās. Tādējādi uz nākamo biznesa ciklu es raudzītos optimistiskāk,"sacīja Latvijas Bankas pārstāvis.
Tāpat Rutkaste norādīja, ka, runājot par investīcijām, nereti pārāk liels uzsvars tiek likts uz ārvalstu investīcijām, taču tās Latvijā neveido kopējo investīciju pamatdaļu, proti, ja investīcijas Latvijā šobrīd veido kopumā apmēram 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vēlamā situācija būtu šī īpatsvara pieaugums līdz apmēram 25%, tad ārvalstu investīcijas, kas Latvijā ik gadu ieplūst, svārstās ap 2-3% no IKP. "Tā, protams, ir pietiekami nozīmīga daļa, kā arī ārvalstu investīcijām nereti nāk līdzi zināšanas un tehnoloģijas, bet no sabiedriskās diskusijas viedokļa, iespējams, ārvalstu investīcijām velta pārāk lielu uzsvaru, aizmirstot, ka arī vietējie uzņēmumi iegula attīstībā un arī šīs investīcijas būtu jāveicina," viņš sacīja.