O, 16.08.2022.

Saeima pēc ilgām debatēm noraida pilsoņu ierosinājumu legalizēt eitanāziju

TVNET/LETA
Saeima pēc ilgām debatēm noraida pilsoņu ierosinājumu legalizēt eitanāziju
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 14
Eitanāzija
Eitanāzija Foto: Shutterstock

Saeima šodien pēc ilgām debatēm noraidīja vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu, ar kuru parlaments tika aicināts legalizēt eitanāziju.

"Par" balsoja 49 deputāti, "pret" 38 un atturējās divi, līdz ar to deputāti atbalstīja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu noraidīt ieceri.

Par jautājumu atbildīgās komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) Saeimas sēdē pauda viedokli, ka cilvēkiem jāizvērtē, ko pacienta vēlme nomirt prasa no ārstniecības personāla, ņemot vērā, ka Hipokrāta zvērests paredz cilvēku dzīvības glābt.

Viņasprāt, ir svarīgi saprast, cik lielā mērā ārstniecības personāls ir psiholoģiski gatavs nonāvēt pacientu un kādas psiholoģiskās sekas šāda rīcība atstātu uz ārstiem un sabiedrību nākotnē.

Vienlaikus, komentējot komisijas sēdē uzaicināto dalībnieku loku, Kursīte-Pakule teica, ka deputāti centās būt politiski korekti, uzaicinot četru galveno Latvijas reliģisko konfesiju pārstāvjus. No viņas teiktā izriet, ka neviens komisijas loceklis neiebilda pret reliģisko konfesiju pārstāvju dalību sēdē.

Savukārt deputāte Anda Čakša atzīmēja, ka jautājums "Par labu nāvi" ir iedzīvotāju sauciens pēc palīdzības. Viņasprāt, šai sakarā ir svarīgas divas lietas - cik pieejama ir atsāpināšana un paliatīvā aprūpe un, cik lielas ir cilvēku tiesības atteikties no agresīvas ārstēšanas.

Čakšas ieskatā, kamēr visiem, kas cieš sāpes nav pieejama paliatīvā aprūpe, jautājums par eitanāziju nevarot būt dienaskārtībā. Viņasprāt, pirms tiek runāts par eitanāziju, jāsakārto jautājums par atteikšanos no agresīvas ārstēšanas un jāsakārto paliatīvās aprūpes sistēma. Deputāte teica, ka viņas ["Jaunās vienotības"] frakcijā tas būs brīvais balsojums.

Tikmēr deputāts Andrejs Judins (JV) teica, ka viņa attieksme ir diezgan rezervēta un viņš šādu ideju neatbalsta, tomēr viņš solīja balsot pret komisijas lemtajam. "Katrs no mums var moralizēt un atsaukties uz autoritātēm, bet šis ir sauciens pēc palīdzības, tā kā teica Čakša," pauda Judins. Viņš uzsvēra, ka atbalsts šai iniciatīvai nenozīmē tuvākajā laikā legalizēt eitanāziju, taču vērsa uzmanību, ka parlamentārieši ir ievēlēti, lai risinātu sabiedrības problēmas.

Viņš teica, ka deputāti nav strausi, kas var "ierakt galvu smiltīs" un novērsties no problēmas. Viņaprāt, pareizi būtu izveidot darba grupu, diskutēt un apspriest šo problēmu. "Ja pašnāvnieks ir izdarījis, ko plānojis - viņa nav. Un cilvēks nomira nevis tāpēc, ka viņu nevarēja glābt, bet tāpēc, ka sabiedrība bija vienaldzīga," uzsvēra deputāts, piebilstot, ka deputātiem ir pienākums diskutēt par visiem jautājumiem.

Arī opozīcijas deputāts Ivars Zariņš (S) piekrita Judina teiktajam par nepieciešamību šo iniciatīvu izvērtēt plašāk. Viņaprāt, parlamentā būtu jāizvērtē visas "Manabalss.lv" iniciatīvas, kas sasniedz nepieciešamo parakstu skaitu un nav klaji pretlikumīgas.

Judins vēlāk debatēs arī teica, ka "biļeti uz eitanāziju nevarēs nopirkt kā uz tādu atrakciju", tas būšot izņēmuma gadījums. Viņaprāt, var būt gadījumi, kad eitanāzija ir pieļaujama, bet to jāskata ekspertiem un psihologiem. Tāpat parlamentārietis piebilda, ka varbūt sarunājoties ar speciālistu cilvēks mainīs viedokli, nevis sēžot pie datora iedzers tabletes un nomirs.

Parlamentārietis uzsvēra, ka šodien deputātiem nav jālemj būt vai nebūt eitanāzijai, bet deputāti var turpināt diskusiju par to.

Arī deputāts Boriss Cilevičs (S) atzina, ka jautājums ir ļoti sarežģīts un viņam tajā nav skaidras nostājas, tomēr dažas izskanējušās tēzes viņam nešķiet pieņemamas. Viņš teica, ka ļoti ciena katra cilvēka pārliecību, bet ja viņš nepieder pie iepriekš piesaistītajām reliģiskajām konfesijām, kāpēc viņam to viedoklim būtu jābūt saistošam? "Vai baznīca ir atdalīta no valsts un dzīvība pieder man pašam? Man būtu jālemj kad un kādā veidā to pārtraukt," teica deputāts, vienlaikus piebilstot, ka eitanāzija nav obligāta, tā ir katra cilvēka izvēle.

Politiķis uzsvēra, ka tiem, kam tā nav pieņemama reliģiskās pārliecības dēļ, eitanāzija netiks uzspiesta. Runa ir par tiem cilvēkiem, kas to vēlas, pauda Cilevičs.

Pirms tam arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija noraidīja šo pilsoņu iniciatīvu. Sēdē šajā jautājumā tika uzklausīti veselības jomas un četru kristīgo konfesiju pārstāvji. Kristīgo konfesiju pārstāvji aicināja neatbalstīt šo iniciatīvu.

Savukārt iniciatīvas "Par labu nāvi" pārstāvis Pēteris Buks aicināja parlamentāriešus atbalstīt iniciatīvu par aktīvās eitanāzijas legalizēšanu. Buks atzīmēja, ka eitanāzija ir ar nolūku izraisīta nāve, lai izbeigtu nenovēršamas sāpes un ciešanas. Tai jābūt brīvprātīgai un diagnostiski pamatotai. Iniciatīvas pārstāvis atzīmēja, ka eitanāzija iedalās divos veidos - aktīvā un pasīvā.

Pasīvā eitanāzija paredz ārstniecības metožu ierobežošanu vai pārtraukšanu, proti, ārsts pēc pacienta lūguma vienkārši ļauj pacientam nomirt. Savukārt aktīvā eitanāzija ir apzināta nonāvēšana pēc pacienta vai tuvinieka pieprasījuma, ievadot vai iedodot nolūkam paredzētus medikamentus.

Buks norādīja, ka Latvijā jau esot pasīvā eitanāzija, kad, piemēram, pieņem lēmumu pārtraukt ārstēšanu, taču to neregulē nekādi normatīvie akti. Vienlaikus viņš atgādināja, ka iniciatīva pārstāv tieši aktīvās eitanāzijas legalizēšanu.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S), kurš pēc izglītības ir ārsts, šaubījās un vaicāja Bukam, vai, viņaprāt, Latvijā ir ārsti, kuri ir gatavi piedalīties šādā procesā. "Es saprotu iniciatīvas būtību, bet man mācīja cīnīties par pacienta dzīvību līdz pēdējam. Es nevaru iedomāties, ne par kādu naudu, ka cilvēkā ievadītu preparātu, lai palīdzētu viņam aiziet," uzsvēra politiķis.

Buks atbildēja, ka viņš ar diezgan daudziem mediķiem apspriedies par šo jautājumu, un tie, kuri ir redzējuši tās cilvēku mokas, šo atbalsta. Vēl viņš esot dzirdējis, ka, piemēram, ārsti, saskaroties ar bērniem, kas piedzimst ar milzīgām kroplībām, paraksta medikamentus, bet realitātē tos nedod. "Ārsti redz, ka cilvēks milzīgi cieš. Domāju viņi piekritīs. Visi, kas ir redzējuši tās mokas, ir par," apgalvoja iniciatīvas pārstāvis.

Deputāts Andris Skride (AP), kurš arī pēc izglītības un profesijas ir ārsts-kardiologs, atzina, ka iniciatīvas pārstāvji atklāti parāda, ka problēma pastāv. Viņš, strādājot ikdienā ar ļoti smagiem pacientiem, katru dienu redzot, ka redzamas indikācijas pēc eitanāzijas vajadzības.

Skride piekrita Bukam, sakot, ka Latvijā pasīvo eitanāziju neregulē, tāpēc, viņaprāt, likumdevēja līmenī jāsāk diskusija ar to, kam būs "mazāka pretestība diskusijai". Deputāts ir sagatavojis likumprojektu, ko drīzumā plānots nodot skatīt kādā no Saeimas komisijām.

"Ja pacients ir smagi slims un viņš vēlas netikt mocīts divas nedēļas pie mākslīgās elpināšanas aparāta, kurai nebūs nozīmes, viņš var atteikties no reanimācijas," teica Skride.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu