Latvijas ārējais parāds ir €13,7 miljardi. Vai tā atmaksai būs jāceļ nodokļi?

FOTO: Edijs Pālens / LETA

Pašlaik Latvijas ārējais parāds ir 13,7 miljardi eiro, tomēr šā gada laikā tas var sasniegt 15 miljardus eiro, kas būtu puse no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). To TVNET tiešsaistes žurnāla Klik raidījumā "Nauda runā" sacīja bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

Pateicoties iepriekš paveiktajam darbam krīžu pārvarēšanā, Latvijai ir ļoti labs kredītreitings, un ir iespējams aizņemties ar ļoti izdevīgām procentu likmēm. Ekonomikas stimulēšanai Latvija var piesaistīt pietiekami daudz naudas, un šobrīd arī ārējais parāds ir komfortabls.

Pašreiz Latvijas ārējais parāds ir 13,7 miljardi eiro.

48

“Šogad, domājams, būs vēl viena vai divas aizņemšanās reizes, līdz ar to ārējais parāds varētu sasniegt 15 miljardus eiro, kas ir aptuveni puse no IKP. Nav jautājums par naudas piesaistīšanu un naudas cenu. Jautājums ir par to, cik komfortabli mēs jūtamies ar šo naudu. Ja mums nav vīzijas, kā ieguldīt dažādās reformās un projektos, var būt grūti,” norāda Vilks.

Latvijai tuvākajā laikā būtu nepieciešams noslēgt divas naudietilpīgas lietas – veselības aprūpes un izglītības nozares reformas. Tās būtu jānoslēdz, lai pēc tam atkal nebūtu jālūdz Eiropas Komisijai atļauja palielināt budžeta deficītu. Latvijai ir jābūt pārliecībai, ka nauda pelnīs, un par to var būt pārliecināts tad, ja kaut kas ir noslēgts.

Nākotnes vārdā var aizņemties, taču jāprasa arī sabiedrībai, vai tā vēlas, ka politiķi šo naudu aizņemas, un jāsaprot, kam aizņemtā nauda aizies.

48

“Tie nevar būt daudzi “helikopteri” un citi pasākumi, kas nedod atdevi. Domāju, ka pie 15 miljardiem eiro parāda vajadzētu apstāties, it īpaši zinot, kāds naudas apjoms mums stāv priekšā no Eiropas puses. Tie ir 10 miljardi eiro. Mums ir jāzina, kā efektīvi šo naudu izmantot, lai ārējos tirgos nav nepieciešams izlaist tik daudz eiro obligāciju,” saka Vilks.

Pēc krīzes parāda līkne jebkurā gadījumā ir jāmazina – tā tas notika arī pēc iepriekšējās krīzes, kad Latvijas ārējais parāds ar katru gadu samazinājās.

Eiropā noteikti būs rekomendācijas, par ko runā ziemeļvalstis, kuras vēlas panākt sabalansētu budžetu. Līdz ar to runas par nodokļu pieaugumu nekur nepaliks.

“Latvijas lielākais izaicinājums ir pavisam cits. Mēs jau atpaliekam konkurētspējā. Jā, mēs gribētu celt nodokļu ieņēmumus, taču ir nozīmīgs šķērslis – ēnu ekonomika.

Mums ir jālauž šī situācija – jādomā, lai Latvijai būtu pamanāmāks darbaspēka nodokļu samazinājums.

48

Var iet arī otrā virzienā, bet, ja mēs gribam mazināt ēnu ekonomiku, palielināt konkurētspēju, tad ir jādomā par nodokļa slogu samazināšanu par dažiem procentpunktiem,” pauž Vilks.

Tas nozīmētu, ka patēriņa nodoklim būtu neliels pieaugums, bet tas nozīmētu vienkāršotāku nodokļu maksāšanas režīmu. Šis brīdis ir politiski jutīgs, jo tuvāk vēlēšanām, bet ļoti adekvāts, lai varētu runāt par konkurētspējas atgūšanos.

“Tad mums arī nebūtu jārunā par nodokļu celšanu nākotnē, ja mēs sāktu iekasēt to, kas mums ir apkārt.

48

Tas ir politisks jautājums, un no tā nevajadzētu bīties. Tas ir brīdis, kad uz pandēmijas fona izdarīt labas lietas,” norāda Vilks.

Pilnu interviju ar Andri Vilku skaties TVNET tiešsaistes žurnālā Klik!

Uz augšu
Back