Latvijas mūzikas pasaulē pagājušā gada rudenī ienāca jauns vārds – ZeBrene, kurš joprojām liek cilvēkiem domāt: kas gan slēpjas zem rudajiem matiem un garās bārdas? ZeBrenes vārdu dzirdējuši daudzi, taču gandrīz neviens nezina sīkākas detaļas par viņa personību. Piedāvājam sarunu ar jauno mūzikas pasaules tēlu ZeBreni, lai iepazītos ar šo mākslinieku un atklātu detaļas par viņa dzīvi un mūzikas radīšanu.

Pagājušā gada 28. septembrī reperis Ozols prezentēja savu jauno singlu “Antidepresanti”. Dziesma tapusi kopā ar producentu Kasparu Ansonu un vēl nedzirdētu vārdu mūzikā – ZeBrene. Kas slēpjas aiz šā skatuves vārda? Singla pieteikumā minēts tikai tas, ka ZeBrene ir mūziķis, kurš jau kādu laiku darbojas nozarē, šobrīd sevi piesaka ar jaunu skatuves vārdu, atstājot noslēpumā detaļas par savu personību. 

ZeBrene ir mākslinieks, kuru mēs pazīstam kā vīru ar rudiem matiem, kas sniedzas līdz pleciem, garu bārdu. Mūziķis, smejot teic, ka bārda un mati mēdz izaugt, tad nākas tos nogriezt. ZeBrenei raksturīgs aksesuārs ir cepure ar nagu, laiku pa laikam acis tiek slēptas aiz tumšām saulesbrillēm.

Laikam ejot, ZeBrene savu esību īpaši nepopularizē, taču neļauj sabiedrībai aizmirst par sevi, jo pie klausītājiem nu ir nonācis jaunais singls “Šamanis”, kas tapis kopā ar dziedātāju Aiju Andrejevu un atkal - producentu Kasparu Ansonu. 

Savus darbus ZeBrene rada pats, taču dziesmas “Antidepresantu” vārdu autori ir abi mākslinieki – ZeBrene un Ozols.

“Kompozīcija bija iesākta un atradās nepabeigtā stadijā,” atklāj ZeBrene. Savu tekstu viņš bija uzrakstījis un iedziedājis, bet līdz gatavai versijai pietrūka vēl kāda papildinājuma. “Pantus, kas galarezultātā kļuva par repu, nebija skaidrs, kas iedziedās. Tā sanāca, ka Ozols, skrienot garām, noklausījās manu radīto darbu. Viņam patika tas, ko viņš dzirdēja, tāpēc vēlējās piedalīties singla veidošanā.”

Mākslinieks atklāj, ka dziesmas radīšanai bijuši nepieciešami vairāki gadi. “Ja mani atmiņa neviļ, divus gadus atpakaļ Ozols uzrakstīja pirmo teksta variantu, bet man likās, ka šie vārdi īsti neiet kopā ar vēstījumu, ko sniedz dziesma. Pagāja vēl aptuveni gads, kad saņēmu otru variantu, kas bija perfekts. Kā naglai pa galvu,” atceras ZeBrene. 

“Antidepresanti” dziesmas vēstījums ir par psiholoģiskām, iekšējām problēmām –  depresiju. Kompozīcija “Šamanis”, kas iedziedāta kopā ar Aiju Andrejevu, stāsta par bērnības traumām, kas liek sevi manīt arī tad, kad cilvēks jau ir pieaudzis. Tad ir jādomā par to, ko iesākt ar šīm traumām, kā spēt sev palīdzēt. Runa ir par darbu ar sevi un savu iekšējo pasauli, kas gadu gaitā ir cietusi no senām problēmām un sāpēm, kuras joprojām ir ieritinājušās sirds dziļumos.

"Abu darbu galvenā doma ir līdzīga, jo es nekad nerakstu vieglās un skanīgās dziesmas par mīlestību. Man patīk rakstīt par iekšējām sāpēm, pusmūža krīzi, depresiju un dzīves radītajām traumām," atzīst mākslinieks. Muzikāli ZeBrene ir konservatīvs, viņam nepatīk modernas lietas. Savu mūziku viņš vēlētos salīdzināt ar uzvalku. Tur nav negaidīta fasona ar jocīgām piegrieztnēm un raibām krāsu gammām, kas liek acīm griezties riņķī. "Ozolam šis stils un dziesmas uzstādījums noteikti lika izkāpt ārpus viņa komforta rāmjiem, bet Aijas Andrejevas mūzikas pleilistē tas gan ir sastopams. Kā pierādījums tam pagājušogad viņas “Spotify” dziesmu sarakstā visklausītākais singls bija “Antidepresanti”.”

Kā noskaidrots, dziesmu iekšējās, psiholoģiskās problēmas atspoguļojas Zebrenes tēlā. Viņš ir tipisks vīrietis, kurš ir nonācis tajā dzīves punktā, ko sauc par pusmūža krīzi. Tad ir jāsaprot un jāizlemj, kas dzīvē ir svarīgs, ko vēlamies paturēt un no kā atteikties.

"Šī mūzika noteikti nav adresēta pusaudžiem; ja kāds klausās, tas, protams, ir labi, bet mērķauditorija tomēr ir cilvēki, kuriem jau ir dzīves rūdījums,"

atklāj ZeBrene.

Noslēpumainajam māksliniekam nav konkrēta mūzikas stila, kurā vēlas sevi attīstīt, jo uzskata, ka dziesmās svarīgāks ir teksts, kas tiek papildināts ar atbilstošu melodiju. "Dziesmas ir balstītas uz tekstu, stāstu, ko tā sniedz klausītājiem, nevis atbilstošā mūzikas žanra meklējumu. Manu dziesmu vārdi ir ar dziļu domu, iekšējiem pārdzīvojumiem, tās nav radītas kā ballīšu mūzika, kuras pavadījumā var mesties deju ritmos. Šie darbi ir jāklausās un jāuztver vēstījums."

Lai ZeBreni iepazītu tuvāk, ir jāsaprot, ka šis mākslinieks liek uzsvaru uz dziesmu tekstu radīšanu.

"Es visu mūžu esmu rakstījis dziesmas, atrodoties vienatnē savās lauku mājās.” Latvijā ir pazīstami vairāki tekstu autori, kuri necenšas nokļūt prožektoru gaismās, lai izpildītu savu radīto mākslas darbu. ZeBrene arī bija šo cilvēku skaitā, bet līdz brīdim... "Atdodot kādam savu uzrakstīto dziesmu, klausījos un jutu, ka ir izzudušas nianses, kas veidoja dziesmas šarmu. Tikai tad nonācu pie atskārsmes, ka šīm dziesmām ir vajadzīgas manas emocijas un enerģija. Man liekas, ka ikviens, kurš ir uzrakstījis dziesmu, to spēj vislabāk nodziedāt un nodot sabiedrībai patieso vēstījumu. Ja ne tehniski, tad vismaz emocionāli precīzāk," mākslinieks atklāj, kas pamudinājis kāpt uz skatuves. Iespējams, viņa vokāls nav pats stiprākais un profesionāli noslīpētākais, taču to viņš cenšas atspēkot ar kompozīciju emocionālo spēku.

ZeBrene nav persona, kura pēkšņi parādījusies no nenoskaidrotas debess puses. Viņš ir klātesošs vienmēr un visur, dzīvs cilvēks. ZeBrenei nav ko slēpt, viņš vienkārši ir introverts.

"No sākuma es negribēju uzstāties vispār, jutos kā dziesmu autors, bet Ozols mani iedrošināja,"

teic mūziķis.

Kā redzams, sabiedrība pozitīvi vērtē jaunā mākslinieka sniegumu. Aizvadītajā mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” ceremonijā ZeBrene uz skatuves kāpa kopā ar Aiju Andrejevu, pirmo reizi atskaņojot jauno dziesmu “Šamanis”. Mūziķis atzīst, ka negaidījis šajā vakarā saņemt arī apbalvojumu nominācijā “Gada labākā dziesma” par kompozīciju “Antidepresanti”.

“Mēs pat neuzkāpām uz skatuves, jo gatavojāmies katrs savam atsevišķam iznācienam,” atceras mākslinieks. Pagājušajā gadā sabiedrībā nonāca tikai viens darbs (“Antidepresanti”), kurš ātri atrada ceļu uz klausītāju sirdīm un tika augstu novērtēts. ZeBrene ir ambiciozs cilvēks. Viņš ir atmetis iepriekšējo biklumu un nepārliecinātību, gatavs kāpt uz skatuves ar mikrofonu rokās arī turpmāk.

“ZeBrene ir pielīdzināma dzeguzei, kas iedēj olas svešā ligzdā. Tas viss, lai cilvēkiem nav garlaicīgi skatīties uz nezināmu bārdainu onkuli, kas dzied. Daudz interesantāk, kad ir piesaistīts kāds sabiedrībā atpazīstams cilvēks. ZeBrenei neviens neatsaka. Aija Andrejeva bija šāviens tumsā. Es domāju - kas ir populārākā meitene Latvijā? Saņēmu dūšu un rakstīju,” tā mākslinieks.

Šobrīd viņš kaļ nākotnes plānus. Tuvākajā laikā solo gājiens nebūs sagaidāms, bet tas noteikti būs. Pirms tam vēlas izveidot dažas jaunas sadarbības.

“Diez vai nākamais būs solo, tas drīzāk būs duets, jo ir jau sagatavots materiāls. Bet ar ko? Upuris vēl nav izvēlēts,”

smejot teic ZeBrene.

Ārpus mūzikas pasaules ZeBrene ir brīvmākslinieks, kurš nekad mūžā nav pelnījis naudu ar algotu darbu, strādājot astoņas stundas dienā, kas paredzētas noteiktu uzdevumu izpildei. “Esmu mākslinieks ar kārtīgu praktiskā latvieša dabu. Man ir lauku māja un pie sirds iet lauku darbi.” 

Pagaidām šis tēls nav gatavs atklāt savu identitāti. “Jānobriest psiholoģiski, lai noskūtu bārdu un matus,” teic ZeBrene, “varbūt kādas lielas derības varētu mani motivēt? Ja es nespēšu to izpildīt, būšu ar mieru šķirties no sava ampluā!”

Seko mums Instagram un Twitter un uzzini svarīgāko pirmais!