Pasaule kabatā ⟩ «Putins – slepkava»: Krievijas-ASV attiecībās jauni izaicinājumi (16)

Vai Baidena retorika bija apzināta?

Tabuns uzskata, ka noteikti. Atšķirībā no iepriekšējā prezidenta Baidenam ir ļoti ilgstoša pieredze ārpolitikas jautājumos. «Neilgi pēc tam, kad viņš tika ievēlēts par senatoru 1972. gadā, politiķis devās vizītē uz PSRS. Līdz ar to – viņš ļoti labi saprot, ko nozīmē šāda retorika, un tas noteikti bija apzināts solis,» saka Tabuns. No vienas puses, to arī varēja sagaidīt, jo Baidens ir paudis stingru nostāju arī pret Ķīnu, kura bija daudz spēcīgāka par Krieviju, norāda Tabuns.

Kāda varētu būt Krievijas ārpolitika pret ASV tuvākajā laikā?

Balodis norāda, ka Krievija šobrīd ietur nogaidošu nostāju, lai pārbaudītu, vai Baidena agresīvajai retorikai būs arī kāds praktiskāks pamatojums. «Krievija bieži vien ir pieredzējusi dažādus ASV retoriskus izteikumus, taču darbi bieži vien ir krasi kontrastējuši ar vārdiem,» saka Balodis.

Viņaprāt, nevar arī izslēgt, ka Krievija publiskajā telpā var mēģināt kaut kādā veidā papildus «iebakstīt ribās» ASV, lai vēl pakaitinātu un parādītu, ka Baidens ar saviem izteikumiem ir kļūdījies.

Vai Krievija varētu mainīt savu nostāju pret Baltijas valstīm?

Balodis uzskata, ka Baidens ar saviem izteikumiem ir signalizējis, ka viņa prezidentūra būs pret Krieviju daudz izlēmīgāka. Viņa izteikumiem varētu būt arī nomierinošs efekts Eiropai, jo ASV parāda, ka tagad atkal ir daudz paredzamāka. Savā ziņā tas Krieviju var mudināt meklēt jaunus veidus un savu ārpolitiku pielāgot, taču lielas un visaptverošas izmaiņas gaidāmas nebūs.

ASV varētu censties Krieviju sagraut ekonomiski

Hamlainas universitātes profesors Deivids Šulcs intervijā norāda, ka ASV, iespējams, cer uz 80. gadu scenārija atkārtošanos. Profesors atgādina, ka prezidenta Ronalda Reigana laikā ASV izvērsa bruņošanās sāncensību ar PSRS, kas ievērojami veicināja mūsu Austrumu kaimiņa sadalīšanos. Salīdzinot ar PSRS, mūsdienu Krievija ir daudz vājāka, un teorētiski ASV piemērotajam ekonomiskajam spiedienam vajadzētu iedarboties vēl efektīvāk. Tabuns arī piemetina, ka papildu elements Reigana pieejai bija arī sadarbība ar ASV sabiedrotajiem pasaulē. Piemēram, Vašingtona koordinēja savu ārpolitiku ar Saūda Arābiju, lai noturētu zemas naftas cenas un līdz ar to – liegtu Kremlim pieeju resursiem.

Krievija un politiskā elite

Balodis norāda, ka Krievija gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski ir fokusēta uz valsts politiskās elites noturēšanu pie varas. Līdz ar to – mēģinājumi ietekmēt valsts eliti un arī tās ieņēmumus potenciāli var izraisīt pretreakciju. Tajā pašā laikā Krievija arī nav gatava atklāti konfrontēt ar ASV Aukstā kara līmenī. Krievijas ekonomika šādu sacensību ilgtermiņā pavisam noteikti nav spējīga izturēt. «Mūsdienu Krievija ar PSRS nav salīdzināma,» pauž Balodis.

NATO Baidena vadībā daudz paredzamāks

Tabuns piekrīt, ka Baidens ir paredzamāks un stabilāks Baltijas valstu drošībai.

Viņa uzsvars uz alianšu veidošanu un sadarbošanos ar partneriem pasaulē varētu palīdzēt atdzīvināt Trampa laikā nedaudz paputējušās NATO saites. Tas savukārt palīdz arī mums, jo NATO ir mūsu reģiona galvenais drošības garants.

Jaunās ASV un Krievijas konfrontācijas vietas

Šulcs uzskata, ka Krievijas un ASV sāncensība nākotnē spilgti varētu izpausties Gruzijā, Baltkrievijā un Ukrainā. Balodis norāda, ka šīs valstis ir pagaidām nonākušas krustugunīs (Ukraina un Gruzija kā pamanāmākie piemēri), jo tās mēģina iet rietumniecisku ceļu, taču diemžēl atrodas teritorijās, kuras Krievija uzskata par savu priviliģēto interešu sfēru. Maskavas spiediens pār Baltkrieviju, Ukrainu un Gruziju saglabāsies arī tādēļ, ka Krievijas ekonomika Covid-19 krīzes dēļ ir paputējusi un Kremlim ir nepieciešamas kādas ārpolitiskas uzvaras.