/nginx/o/2021/04/14/13728572t1hc130.jpg)
Vienas no senākajām un izaicinošākajām auto sacensībām pasaulē ir Lemānas 24 stundu izturības sacīkstes, kas šogad notiks jau 89. reizi. Neviļus rodas jautājums – kurš auto zīmols šajā izturības pārbaudījumā triumfējis visvairāk? Kopā ar “Porsche Latvija” esam apkopojuši piecus auto ražotājus, kas Lemānas 24 stundu sacīkstēs ieguvuši visvairāk uzvaru.
Tā vietā, lai noskaidrotu, kurš auto ražotājs spēj radīt visātrāko spēkratu, Lemānas sacensību mērķis bija pārbaudīt zīmolu spēju izgatavot sportiskus un vienlaikus uzticamus auto. Šis pārbaudījums mudina auto industriju ražot mašīnas ar mazāku degvielas patēriņu un izturīgāku konstrukciju, lai ietaupītu sacensībās servisa pieturvietās pavadīto laiku.
Sacīkšu nosaukums jau atklāj to būtību - tās norisinās 24 stundas bez pārtraukuma, kas prasa neiedomājamu auto un pilota izturību. Pēc “Porsche” aprēķiniem, tā uzvarētājautomobilim 2015.gada sacensībās bija nepieciešami 1893 litri degvielas, vairāk nekā 2 tonnas riteņu, kā arī 25 923 pārnesuma maiņas.
Viena no gandrīz 14 km garās sacensību trases “firmas zīmēm” ir teju sešu kilometru garā Mulzannas taisne, kurā sacīkšu auto spēj sasniegt 320 km/h lielu ātrumu. Pat mazākā kļūda pilotam var maksāt dārgi. Tādēļ šos jaudīgos auto vada ne viens, bet gan trīs piloti, katrs pie spēkrata stūres pavadot astoņas stundas un pilnībā koncentrējoties ceļam. Jāteic gan, ka Mulzannas taisne savulaik bija krietni ātrāka.
Absolūtais ātruma rekords šeit pieder 1988.gada sacīkšu prototipam WM P88 ar “Peugeot” 2,8 litru turbo motoru, kurš sasniedza 407 km/h. Tikai pēc divu ātrumu slāpējošu pagriezienu ieviešanas maksimālo ātrumu izdevās ierobežot drošākā 320-330 km/h apgabalā.
Pirmo reizi Lemānas sacensības norisinājās 1923.gadā, un kopš tā laika tikušas atceltas vien desmit reizes. 1936. gadā tās nenotika Lielās depresijas dēļ, savukārt no 1940. līdz 1948. gadam sacensību norisi atcēla Otrā pasaules kara dēļ.
Sešas uzvaras ierindo “Bentley” piektajā vietā
Luksus zīmolam “Bentley” īpaši veiksmīgs laiks bijis tieši sacīkšu pirmsākumos. Proti, “Bentley” bijis pirmais auto ražotājs “otrpus Lamanša šaurumam”, kam izdevies uzvarēt izaicinošo izturības pārbaudījumu. Jau otrajā sacīkšu gadā (1924) “Bentley” plūca uzvaras augļus. Savukārt Lielbritānijas zīmola ziedu laiki nāca vēlāk, no 1927. līdz 1930. gadam, kad tasi saglabāja līdera pozīciju. Lai gan šķita, ka “Bentley” sasniegumi Lemānas sacīkstēs paliks vien kā pagātnes rēgs, zīmolam izdevies pierādīt pretējo. 2003. gadā Lielbritānijas luksus auto ražotājs ar savu triumfu pārsteidza gan konkurentus, gan autosporta entuziastus. Šī ir sacīkšu vēsturē lielākā pauze starp divām viena auto ražotāja uzvarām – 73 gadi!
Ceturtās vietas ieguvējs - “Jaguar”
Līdz ar Otrā pasaules kara beigām un sacensību atjaunošanu, “Jaguar” bija apņēmības pilns sākt savu uzvaras gājienu. 1951. un 1953. gadā zīmolam zelta medaļu nesa “XK 120” modelis, savukārt no 1955. līdz 1957. gadam auto ražotājam izdevās pierādīt savu pārākumu ar “D-Type” modeli. Pirmo reizi aplūkojot “D-Type” auto, uzmanību saista tā garais motora pārsegs un aiz pilota kabīnes novietotā spura. Turklāt šis auto bija aprīkots arī ar disku bremzēm, kas līdz šim Lemānas sacīkstēs nebija redzētas. “Jaguar” atgriezās “Circuit de la Sarthe” trasē 80. gadu vidū un pārtrauca “Porsche” triumfa gājienu ar divām uzvarām 1988. un 1990. gadā.
“Ferrari” ar deviņām uzvarām paliek trešajā vietā
“Ferrari” kvēlākajiem atbalstītājiem šis varētu šķist pārsteidzoši, bet pat ar deviņām uzvarām, itāļu sporta auto ražotājs nav uzskatāms par sacīkšu čempionu. Pirmo uzvaru “Ferrari” 1949. gadā atnesa “166 MM V12” spēkrats, kuru vadīja itāļu izcelsmes pilots Luidži Čineti (Luigi Chinetti). Itāļu auto zīmolam šī bija pirmā uzvara Lemānas sacīkstēs, bet Luidži - jau trešā, jo iepriekš viņš stūrēja “Alfa Romeo” spēkratu. Nākamo uzvaru itāļi izcīnīja vien piecus gadus vēlāk ar “375 Plus V12”. Auto ražotājam bija nepieciešami vēl pāris gadi, lai atgrieztos ar vērienu – tas piecus gadus nepameta Lemānas autosacīkšu uzvarētāja troni.
Jaunais censonis “Audi” iegūst 13 uzvaras
Garām itāļu sporta auto “Ferrari” meistariem aiztraukusies vācu pedantiskā un praktiskā inženierija “Audi” veidolā. Vācu auto ražotājs Lemānas sacīkšu uzvarētāju rindās manāms 13 reizes, turklāt visas pēc otrās gadu tūkstošu mijas. Proti, no 2000. līdz 2014. gadam “Audi” neuzvarēja vien divās sacensībās. Savukārt “Audi” pilotam Tomam Kristensenam (Tom Kristensen) šodien pieder Lemānas sacīkšu rekords – viņam izdevies uzvarēt deviņas izturības sacīkstes, no kurām septiņas viņš aizvadījis pie “Audi” stūres.
Iespējams, viena no spilgtākajām “Audi” uzvarām bija 2006. gadā, kad Lemānas trasē parādījās “R10 TDI” prototips ar dīzeļa motoru. Lai arī šis kopumā bija ceturtais dīzeļauto, kas jebkad piedalījies sacensībās, “Audi R10 TDI” vēsturē ierakstīts kā pirmais modelis, kuram izdevās uzvarēt ar šo motoru.
“Porsche” ir titulētākais zīmols ar 19 uzvarām Lemānā
1970. gadā Lemānas sacīkstes “Porsche” satricināja ar līdz tam neredzētu aerodinamiku un auto vadāmību, un pēc piecām uzvarām septiņdesmitajos gados un milzu panākumiem astoņdesmitajos, kad Štutgartes zīmols vienpersonīgi savāca galvenās balvas periodā no 1981. gada līdz pat 1987.gadam, kopumā ir triumfējis 19 reizes.
Pirmie “Porsche” piloti, kam izdevās no sacīkstēm mājās pārnākt ar zelta medaļu kabatā, bija Hanss Hermans (Hans Herrmann) un Ričards Atvuds (Richard Attwood). Viņi startēja ar sarkanbaltsarkanu “Porsche 917K” (#23), kas svēra tikai 800 kg, taču bija apgādāts ar 580 zirgspēku 4,5 litru 12 cilindru dzinēju.
Viena no šā auto īpatnībām bija kompaktie gabarīti. Fotoattēlos sacīkšu mašīna izskatās diezgan liela, tomēr patiesībā tas bija šaurs sacīkšu auto, kura kabīnē pilota ķivere visu laiku bija atspiedusies pret griestiem. 1970.gada Lemānas sacensību uzvarētājs finiša līniju šķērsoja pēc pieveiktiem 4608 km jeb 343 apļiem.
Pēc panākumiem septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados Štutgartes kompānija uzvaras laurus plūca arī 1994.gadā, 1996.- 1998. gadā un no 2015. līdz 2017. gadam ar “Porsche 919 Hybrid”.
