Starptautiskā prakse liecina, ka tieši mazie veikali ir saistīti ar lielāku inficēšanās ar Covid-19 risku nekā lielie veikali, valdības sēdē apgalvoja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis.
Eksperts skaidroja, ka, vērtējot tikai saslimstību, viszemākais risks būtu, ja visi veikali būtu ciet, tomēr šajā gadījumā būtu jāraugās plašāk. Līdz ar to, pēc eksperta paustā, būtisks ir kontroles jautājums, analizējot, kurā situācijā kontrole ir iespējamāka.
Briģis skaidroja, ka lielākos veikalos ir arī lielāka kontrole, jo ir vieglāk ieviest un nodrošināt protokolu izpildi un drošības prasības, kamēr mazākiem veikaliem tas ir problemātiskāk. "Tā īstenošana un kontrole ir viens no atslēgas vārdiem," piebilda Briģis. Viņš zināja teikt, ka patlaban Vācijā pieņemts lēmums no pirmdienas apturēt visu mazo veikalu darbību.
Profesors piebilda, ka sniedz savu kā eksperta redzējumu un lēmumu pieņēmējiem jāizdara sava izvēle par to, vai uzņemties risku atvērt tirdzniecības vietas.
RSU pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne piekrita profesoram, norādot, ka šādi secinājumi nākuši no ārvalstu zinātniskās literatūras, kas apliecina, ka mazajos veikalos ir grūtāk ar drošības pasākumu īstenošanu un kontroli.
Tiesa, premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē pēc valdības sēdes norādīja, ka tirdzniecības nozarē valda ļoti liela nekārtība, proti,
daļa veikalu un iedzīvotāju laika gaitā ir pielāgojušies situācijai, kurā formāli veikali nestrādā vai nepiedāvā visas preces, bet dabā redzams, ka tie turpina darbu
un prasības attālināto tirdzniecību īsteno formāli.
"It kā nenotiek tirdzniecība, bet ieiet iekšā, izvēlas preci, aizpilda kaut kādas anketas, formāli skaitās, ka tā ir neklātienes tirdzniecība, un notiek sevis un sistēmas apmānīšana," skaidroja Kariņš. Lai izvairītos no šīs situācijas un ieviestu kārtību, un līdz ar to arī uzraudzības iespēju, nākamnedēļ varētu šiem mazajiem veikaliem ar ļoti striktiem ierobežojumiem ļaut atsākt darbu legālā veidā.
Par spīti Covid-19 izplatības riskiem, valdībā atbalstīts lēmums ļaut atsākt darbu mazajiem veikaliem. Kā norādīja premjers Krišjānis Kariņš, jau šobrīd daudzi veikali iemanījušies apiet attālinātās tirdzniecības prasības un tirgošanās klātienē notiek. https://t.co/wbyPZwVYHZ pic.twitter.com/QhbjDX2NVN
— TVNET ziņas (@TVNET_zinas) March 26, 2021
Jau ziņots, ka pēc Operatīvās vadības grupai sniegtās informācijas tika izveidota analītiska ekspertu darba grupa. Ietekmi uz Covid-19 izplatību novērtēšanu nodrošina Briģis, medicīnas doktore Elīna Dimiņa, Ķīvīte-Urtāne un RSU profesore Ludmila Vīksna.
Darba grupā sabiedrības iespējamās attieksmes novērtēšanai darbojās Latvijas Universitātes (LU) sociālpsihologs Ivars Austers, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Inta Mieriņa un Inese Šūpule, dizainere Ingūna Ēlere un komunikācijas stratēģis Zigurds Zaķis.
Savukārt darba grupā sociālo seku un ietekmes uz sabiedrību novērtēšanai darbojās ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Baiba Bela, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas profesore klīniskajā psiholoģijā Baiba Martinsone, Vidzemes Augstskolas profesore Feliciāna Rajevska un psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
Darba grupā ietekmes uz ekonomisko aktivitāti novērtēšanai darbojās LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, ekonomisti Kārlis Vilerts un Mārtiņš Āboliņš.
