Esošajā situācijā Ministru kabinets neplāno neko plaši atvērt un atvieglot ierobežojumus. Tā vietā tiek meklēti risinājumi ierobežojumu pārkārtošanai, tos padarot ilgtspējīgākus, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers uzsvēra, ka patlaban ne tuvu neesam pandēmijas beigās un krīzes pārvarēšanā vēl ejams tāls ceļš, ko savukārt tiek mēģināt iet, pakāpeniski pārejot no tikai liegumiem uz drošu un ilgtspējīgu sadzīves modeli. Tas nozīmētu meklēt risinājumus, kā varētu darboties tautsaimniecība un pieejamāka kļūt izglītība klātienē.
"Tas ir izaicinājums, jo, ja ejam pārāk strauji, tad gaidāms tas pats, kas notika citās valstīs - saslimstības pieaugums, ko mēs nevēlamies.
Jāatrod, kā, ievērojot drošības pasākumus, var ieiet drošākā sadzīvē," sacīja politiķis.
Kariņš akcentēja, ka gaidāmās valdības diskusijas par ierobežojumu pārskatīšanu nevajadzētu saukt par to mīkstināšanu, jo patlaban vēl nekas nebeidzas. Ja saslimstības ar Covid-19 rādītāji mazināsies, tad,
iespējams, varētu atsākt darbu mazie veikali, kā arī paplašināts to klašu loks, kas drošākās pašvaldībās varēs doties uz skolu klātienē.
Pagājušajā nedēļā tika piedāvāts, ka ārā varētu tikties divas mājsaimniecības līdz desmit cilvēkiem. "Mums visiem jālieto veselais saprāts. Zinām, ka slimība pārnesas pa gaisu. Pēdējais pieļaujamais būtu pulcēšanās iekštelpās, bet ārā varētu satikties divas mājsaimniecības līdz desmit cilvēkiem, kā arī varētu skatīt citas aktivitātes ārā līdz desmit cilvēkiem," stāstīja valdības vadītājs.
"Pamatā nedrīkstam pieļaut pulcēšanos jebkuros apstākļos. Īpaši bīstama ir pulcēšanās iekšā. Arī pēc Lieldienām ieteicams strādāt attālināti, jo tas ir drošs veids, kā darba kolektīvam nesaslimt. Ar izglītību ir liels izaicinājums, jo apzināmies, ka skolas ir liela riska kategorija. Ja nepazaudējam iemaņu, ko esam iemācījušies, varēsim sevi krietni labāk pasargāt nekā rudenī," teica Kariņš.
Vērtējot epidemioloģisko situāciju, secināts, ka Covid-19 izplatības trešais vilnis ir sasniedzis arī Latviju. "Paldies Dievam, tas neizpaužas ar lielu saslimstības pieaugumu, jo cilvēki ievēro noteikumus," vērtēja premjers.
"Mēs neplānojam neko plaši atvērt vai atslābt. Mums ir jālīdzsvaro cilvēku vajadzības pret to, ka nevēlamies, lai viņi saslimtu. Mēs nevis atceļam, bet pārkārtojam ierobežojumus, padarot tos ilgtspējīgākus," uzsvēra Kariņš.
Valdības vadītājs mudināja cilvēkus nezaudēt modrību un neatslābt, arī Lieldienās nepulcējoties un neciemojoties. "Neciemosimies, nedrūzmēsimies, jo sekas visai sabiedrībai būs graujošas.
Gaisma tuneļa galā ir. Galvenais nenolaist savu modrību pārāk agri," pauda Kariņš.
Premjers skaidroja, ka ārkārtējā situācija, visticamāk, nebūs jāpagarina, jo Saeimā pieņemtais likums dod valdībai plašas pilnvaras ātri rīkoties situācijas pasliktināšanās gadījumā.
Valdības vadītājs arī piebilda, ka Latvija ir audzējusi ārējo parātu, kas patlaban sasniedz ap 48% no iekšzemes kopprodukta, kas gan ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. "Bet tas nav rādītājs, kurā var justies ērti," norādīja politiķis. Viņš akcentēja, ka Latvija nemeklē iespēju "padzīt parādu lielāku", bet, ja būs nepieciešams, aizņemsimies.
Premjers: Galvenais uzdevums un uzstādījums ir izvakcinēt visas vakcīnas, cik ir ienākušas
Galvenais uzdevums ir izlietot visas vakcīnas, kas Latvijā pieejamas, tāpēc jārod efektīvs veids, kā dienā savakcinēt tik cilvēku, cik piegādāts vakcinācijas punktiem, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers atgādināja, ka vakar Ventspilī tika atvērts pirmais masu vakcinācijas centrs. Galvenais uzdevums un uzstādījums ir izvakcinēt visas vakcīnas, cik ir ienākušas. "Izskatās, ka lielie centri ir gatavi strādāt. Pēc visa, ko var redzēt, galvenais ir sagaidīt vakcīnas, savlaicīgi tās izplatīt un ar tām vakcinēt iedzīvotājus. Ja process izpildīsies tā, kā solīts, tad pakāpeniski mums ies labāk," pieļāva politiķis.
Premjers uzskata, ka interese ar vakcināciju pieaugs, vakcīnu saņemot arvien vairāk cilvēkiem. "Jo vairāk pazīsim cilvēkus, kas sapotējušies, jo vairāk potēsies arī citi," pauda Kariņš.
Viņš atgādināja, ka patlaban potēšana norit prioritārā secībā. Taču, ka kādā brīdī vairs nebūs cilvēku no prioritārajām grupām, kas gatavi potēties, tad sistēmai ir jābūt pietiekami elastīgai, lai kādā brīdī atvērtu nākamo vai nākamās prioritārās grupas, jo galvenais ir savakcinēs cilvēku.
Raugoties uz citu valstu praksi, ļaujot vakcīnu saņemt arī tiem cilvēkiem, kas nav prioritārajās grupās, Kariņš atzina, ka šāda procesa organizēšanai ir dažādi paņēmieni, piemēram, nodrošinot brīvas stundas, kas rindā pēc vakcīnas var stāvēt ikviens.
"Galvenais, ka, ja atnāk 1000 vakcīnas uz vakcinācijas centru, tad tās 1000 vakcīnas arī jāizvakcinē dienā. Ir jāatrod elastīgs veids, lai nav jāgaida vairākas dienas, lai atrastu cilvēkus potei," uzsvēra premjers.
