Lietuvas Apelācijas tiesa trešdien nolēma apmierināt daļu sūdzību par Viļņas apgabaltiesas spriedumu 1991.gada 13.janvāra lietā un pagarināja notiesātajiem bijušajiem padomju virsniekiem Genadijam Ivanovam un Jurijam Meļam piespriestos ieslodzījuma termiņus.
Ivanovam, kuram bija piespriests četru gadu cietumsods, ieslodzījuma termiņš pagarināts līdz pieciem gadiem.
Savukārt Meļam, kuram bija piespriests septiņu gadu ieslodzījums, cietumsoda termiņš pagarināts līdz desmit gadiem. Tā kā Meļs jau septiņus gadus atrodas apcietinājumā, viņam nebrīvē būs jāpavada vēl trīs gadi.
Tiesa ari atcēla bijušajam Padomju Savienības aizsardzības ministram Dmitrijam Jazovam piespriesto desmit gadu cietumsodu, jo Jazovs pagājušajā gadā miris.
Kopumā Apelācijas tiesa mainīja sodu 16 no 67 notiesātajām personām.
Kā ziņots, Viļņas apgabaltiesa 2019.gada 27.martā atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo padomju Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu.
Starp lietā apsūdzētajiem bija augstas toreizējās Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, VDK un to militarizēto struktūrvienību amatpersonas. Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie - Krievijas pilsoņi, bijušie padomju virsnieki Jurijs Meļs un Genadijs Ivanovs, jo pārējie apsūdzētie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā un viņus tiesas zālē pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.
Notiesātajiem šai lietā piespriesti cietumsodi uz laiku no četriem līdz 14 gadiem.
Piespriestos sodus Viļņas apgabaltiesa pamatoja ar starptautiskajām tiesībām, Lietuvas Konstitucionālās tiesas lēmumiem un Lietuvas kriminālkodeksu, norādot, ka no starptautisko tiesību viedokļa Lietuvas Republika bija okupēta valsts un padomju militārpersonu darbība 1991.gada janvārī atbilst starptautiskajās tiesībās noteiktajiem kara noziegumu kritērijiem. Tiesa uzsvēra, ka, plānojot civilo objektu ieņemšanu, plānoti cilvēku upuri un civilpersonu slepkavības militārās operācijas laikā nav uzskatāmas par nejaušiem noziegumiem, bet "konsekventu, iepriekš izplānotu un paredzētu daļu no plaša mēroga un sistemātiska uzbrukuma mierīgajiem iedzīvotājiem, īstenojot Padomju Savienības un tās partijas organizācijas - Komunistiskās partijas - politiku, kuras nolūks bija saglabāt Lietuvas atrašanos Padomju Savienības sastāvā".
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.
