Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans plāno maijā apmeklēt Kalnu Karabahu.
Erdogans paziņoja, ka apmeklēs Šušu, kas pēc nesenā militārā konflikta Kalnu Karabahā nonākusi Azerbaidžānas kontrolē.
9.novembrī Armēnijas un Azerbaidžānas ar Krievijas atbalstu noslēgtā pamiera vienošanās paredz, ka armēņi zaudē daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Erdogans plāno apmeklēt Kalnu Karabahu pēc Bairama svinībām, ar ko noslēgsies musulmaņu svētais mēnesis ramadāns.
"Ar dievpalīgu mums būs jauns Bairams kopā ar mūsu brāļiem, apmeklējot Šušu pēc ramadāna svētkiem," televīzijā paziņoja Erdogans.
"Mēs būsim azerbaidžāņu brāļu pusē, aizsargājot mūsu turku vērtības Kalnu Karabahā," viņš piebilda.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.
Pēdējā Kalnu Karabahas konfliktā Erdogans diplomātiski atbalstīja Azerbaidžānu, kamēr Armēnijas pozīciju atbalstīja tās tradicionālie sabiedroties Eiropā un Savienotās Valstis.
Turcija arī piegādājusi ieročus Azerbaidžānai, tostarp bezpilota lidaparātus, kam bija izšķiroša loma karā. Turcijai ir tradicionāli sliktas attiecības ar Armēniju.
Erdogana vizīte Šušā var būt sevišķi sāpīga armēņiem, jo daudzi uzskata šo pilsētu par armēņu kultūras centru Kalnu Karabahā.
Pēc vienošanās par pamieru Armēnijā sākās plaši protesti pret valdību, to dalībniekiem pieprasot premjerministra Nikola Pašinjana demisiju.
Pašinjans pagājušajā nedēļas nogalē paziņoja, ka aprīlī atkāpsies no valdības vadītāja amata, taču paliks premjera pienākumu izpildītājs līdz 20.jūnijā paredzētajām parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām.