JRT laika kapsulā iemūrē cigarešu paciņu un "Teātra Vēstnesi"

Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš piedalās pasākumā, kura laikā Jaunā Rīgas teātra jaunbūves pamatos tiek iemūrēta laika kapsula, nododot vēstījumus un šim laikam raksturīgas liecības nākamajām paaudzēm. FOTO: Evija Trifanova/LETA

Trešdien Jaunā Rīgas teātra būvdarbu gaitā Lāčplēša ielā 25, Rīgā, jaunbūves pamatos iemūrēja laika kapsulu, nododot vēstījumus un šim laikam raksturīgas liecības nākamajām paaudzēm, informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Kapsulas ielikšanā piedalījās VNĪ, būvuzņēmēja "SBSC" pārstāvji, teātra aktieri Gundars Āboliņš un Vilis Daudziņš, arhitekte Zaiga Gaile un nozares pārraugošie ministri.

Jaunais Rīgas teātra aktieri laika kapsulā ievietoja personiskus vēstījumus - ar roku rakstītas vēstules. Savukārt režisors Alvis Hermanis kapsulā ievietoja trīs laikmeta liecības - savu lugu "Baltais helikopters", sarakstu ar Jaunā Rīgas teātra septiņiem uzvedības noteikumiem un cigarešu paciņu "Marlboro".

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) kopā ar vēstījumu kapsulā ievietoja Latvijas Bankas kolekcijas sudraba monētu ar Rūdolfa Blaumaņa portretu. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) kapsulā ievietoja jaunāko Teātra Vēstneša numuru un izdevumu "Mūsdienu Latvijas teātris 2010-2020. Dekādes grāmatžurnāls".

VNĪ pārstāvji līdz vēstījumu kapsulā ievietoja sejas masku, kas raksturo laiku, kurā dzīvojam un apstākļus, kādos tiek strādāts.

Jaunā Rīgas teātra projekta autore, arhitekte Zaiga Gaile piedalās pasākumā, kura laikā Jaunā Rīgas teātra jaunbūves pamatos tiek iemūrēta laika kapsula, nododot vēstījumus un šim laikam raksturīgas liecības nākamajām paaudzēm. FOTO: Evija Trifanova/LETA

Būvuzņēmēja pārstāvji laika kapsulas vēstījumā pauda lepnumu par to, ka 21. gadsimta pirmajā pusē palīdz atdzimt Jaunā Rīgas teātra ēkai. Savukārt teātra projekta autore, arhitekte Zaiga Gaile kapsulā nākamajām paaudzēm ievietoja attēlu, kā vēsturiskā teātra ēka izskatījās pirms pārbūves ar Eduarda Smiļģa portretu uz fasādes un nākotnes vizualizāciju, kas vēsta, kāds teātris izskatīsies pēc būvdarbu pabeigšanas.

Šogad marta sākumā teātra būvlaukumā atrastās kapsulas saturs ar vēstures liecībām, ņemot vērā ekspertu ieteikumus, nodots Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam dezinfekcijai un iespējamai iekļaušanai muzeja krājumā. Šāds lēmums pieņemts, jo kapsulas saturs attiecas uz Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības darbību 19. gadsimta beigās/20 gadsimta sākumā. Pēc sākotnējās dezinfekcijas un uzskaites, tiks veikta pilna satura restaurēšana un skenēšana. Par tālāku satura eksponēšanu varēs lemt tikai pēc restaurācijas darbu pabeigšanas.

Patlaban būvdarbu gaitā fasādes daļā sākta pirmā stāva pārseguma (griestu) izbūve. Aktīvi turpinās ēkas pazemes daļas - modernu darbnīcu izbūve gan fasādes, gan pagalma zonā. Jaunās - daudz plašākās teātra ēkas aprises būs redzamas jau šā gada vasaras beigās - līdz tam plānots pabeigt pagalma apjoma galveno būvkonstrukciju izbūvi. Gada beigās paredzēts sākt jumta izbūves darbus. 

Griškevičs norādīja, ka Covid-19 apstākļos tālāko darbu gaitā var rasties izaicinājumi, kas saistīti ar būvmateriālu piegādēm, darbaspēka pieejamību, garākiem saskaņošanas termiņiem ar saistītājām iestādēm vai citiem ārējiem apstākļiem.

"Būvniecībā iesaistītās puses mērķtiecīgi strādā, lai būvdarbi noritētu atbilstoši plānotajam, objekts tiktu pabeigts pienācīgā kvalitātē un teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties līdz 2022. gada rudenim,"

pauda Griškevičs.

Par Jaunā Rīgas teātra būvniecību noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "SBSC" par 29,9 miljoniem eiro. Sadarbība būvnieku - pilnsabiedrību "SBSC" notiek pēc principa "Projektē un būvē", kas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļauj ātrāk risināt radušos izaicinājumus.

Pērn VNĪ vadībā pandēmijas apstākļos pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Šobrīd uzņēmums īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām.  

VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Foto: Jaunā Rīgas teātra būvdarbu gaitā ieliek laika kapsulu ar vēstījumiem nākotnes cilvēkiem.

Uz augšu
Back