Ijabs: Tiesiskuma kritērijs ES budžeta izmaksām ir jāpielieto nekavējoties

Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs piedalās ekspertu debatēs "Pēc breksita: diplomātija, politika, bizness" viesnīcā "Radisson Hotel Old Town Riga". FOTO: Evija Trifanova/LETA

Tiesiskuma kritēriju Eiropas Savienības (ES) budžeta izmaksām ir jāsāk pielietot nekavējoties, uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (AP).

Pagājušajā nedēļā EP pieņēma rezolūciju, ar kuru brīdināja EP ir gatavs vērsties tiesā, ja Eiropas Komisija (EK) turpinās vilcināt Tiesiskuma nosacījumu regulas piemērošanu, saskaņā ar kuru jau no 1.janvāra ir jāsāk saistīt izmaksas no ES budžeta ar tiesiskuma ievērošanu attiecīgajā dalībvalstī.

Politiķis norādīja, ka tiesiskums ir viena no ES pamatvērtībām, turklāt ES ir uzbūvēta kā tiesiska organizācija, kurai ir pašai sava likumdošana, tiesa un tiesiskās procedūras, un likuma vara pieder pie ES ģenētiskā koda.

Pēc Ijaba paustā, patlaban nākas saskarties ar to, ka

dažās ES dalībvalstīs tiesiskums ir apdraudēts, jo politiķi vēršas gan pret neatkarīgām tiesām, gan neatkarīgiem masu medijiem, gan pret demokrātisku varu dalīšanu kā tādu, līdz ar to ES būtu jāspēj uz šādām situācijām reaģēt.

EP deputāts atzīmēja, ka masu medijos bieži vien saistībā ar likuma varu tiek pieminēta Polija un Ungārija, tomēr Tiesiskuma regulas piemērošana nav vēršanās vai izrēķināšanās tieši ar poļiem vai ungāriem, kā šīs valstis mēdz to pasniegt.

"Runa ir par jaunas tiesiskuma procedūras iedibināšanu, kuras uzdevums ir pastāvīgi monitorēt tiesiskuma un demokrātijas situāciju visās ES dalībvalstīs, paliekot pie principa, ka ES ir tiesisku valstu savienība," skaidroja Ijabs.

Pēc politiķa paustā, likuma varas klauzula tika ierakstīta Atveseļošanās un noturības mehānisma pakotnē un tam bijusi virkne ar atbalstītājiem. Ijabs vērsa uzmanību, ka EP nebūt nav vienīgā institūcija, kas atbalsta regulas nekavējošu pielietošanu, nevis tās atlikšanu uz vairākiem gadiem.

"To atbalsta arī daudzas valdības, piemēram, Nīderlandē un Francijā. Šīs valstis nebija gatavas piekrist Atveseļošanās un noturības fondam, ja komplektā ar to netiks veidots jauns tiesiskuma instruments," sacīja Ijabs.

Pēc viņa paustā, šo valstu argumentācija bija tāda, ka ES dalībvalstis veic iemaksas šajā fondā un, tā kā tā ir nodokļu maksātāju nauda, valstis grib būt drošas, ka nauda tiks izmantota saskaņā ar tiesiskuma normām un vērtībām.

Tāpat Ijabs norādīja, ka patlaban ir panākts savdabīgs kompromiss, kur šī norma ir pieņemta, bet tā vienlaikus ir nosūtīta izskatīšanai ES Tiesā, pateicoties Polijas un Ungārijas spiedienam pārbaudīt, vai šāda norma atbilst ES līgumiem.

"Patlaban šī norma ir spēkā un EP deputāti ar minēto rezolūciju aicina nenolikt šo regulu kaut kur atvilktnē un aizmirst, bet izmantot. Tā ir EK kompetence, kādā veidā šī norma tiks īstenota. Domāju, ka gan Polijā, gan Ungārijā un citviet pastāv uzskats, ka Tiesiskuma regula ir smuks papīrītis, kuram nebūs nekādas praktiskas nozīmes, jo neviens to neizmantos," pieļāva politiķis.

Jautāts, kāpēc EK vilcinās ar Tiesiskuma regulas praktisku piemērošanu, Ijabs norādīja, ka līdz zināmai robežai EK var arī saprast, jo EK šajā pietiekami trauksmainā laikā ar pieaugošu ar Covid-19 saslimušo skaitu un trūkstošām vakcīnām ir ļoti piesardzīga, lai nevērstu pret sevi atsevišķu ES dalībvalstu dusmas.

"EP mēs varam tikai paust aicinājumu EK, bet mēs nevaram to piespiest. Kāpēc EK tā rīkojas?!

Iespējams, arī EK ir cilvēki, kas cer, ka likuma varas mehānisma izmantošana nebūs pārāk intensīva," sacīja EP deputāts.

LETA jau rakstīja, ka pagājušā gada novembrī ES dalībvalstis un EP vienojās par mehānismu, kas saista ES fondu līdzekļu piešķiršanu ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu. Tomēr pret ES fondu līdzekļu sasaisti ar likuma varas ievērošanu kategoriski iebilda Ungārija un Polija.

Uz augšu
Back