Nesaimnieciskums un pārkāpumi desmit gadu garumā: Rīgas sociālie dzīvokļi kļūst par graustiem

Grausts. Ilustratīvs attēls FOTO: Shutterstock

Rīga gadiem nav piešķīrusi naudu simtiem brīvu sociālo dzīvokļu remontam, līdz ar to daļa no tiem jau pārvērtušies par graustiem, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Lai gan dzīvokļu rindā gaida vairāk nekā 2500 mazturīgo un daudz bērnu ģimeņu, pēdējos gados Rīga savus graustus kavējusies pārbūvēt, naudas pietrūcis arī simtiem sociālo dzīvokļu remontam.

Nesaimnieciskums un pārkāpumi desmit gadu garumā - tā par 150 sociālo dzīvokļu mājas Rīgā Ziepju ielā nolaišanu līdz graustam saka Valsts kontrole. Revīzijā secināts, ka mājas pārvaldīšanā iesaistītas tik daudz domes struktūras, ka nav iespējams noskaidrot atbildīgo par zaudējumiem pašvaldībai.

Atbilstoši Rīgas investīciju plānam, Pārdaugavā, Ziepju ielā, tagad būtu jābūt 150 sociālajiem dzīvokļiem. Taču par investīcijām te nekas neliecina un nav arī zināms, kad pašvaldība graustu sakops, jo naudas tai nav.

Valsts kontrole revīzijā par Rīgas pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu šo namu izcēlusi kā piemēru, kur stratēģijas un koordinācijas trūkums ir novedis pie nesaimniecisku lēmumu virknes. Līdz 2011.gadam piecu stāvu mājā atradās kopmītnes - atsevišķas istabas ar kopējām labierīcībām un virtuvi. 

Valsts kontroles sektora vadītājs Oskars Erdmanis norāda, ka pašvaldība 2011.gadā lēmusi, ka šī ēka ir jāatbrīvo no iedzīvotājiem, jo tur būvēs sociālo ēku, bet trīs mēnešus vēlāk ēkā privatizēta viena telpa un noslēgts telpas pirkuma līgums, bet vēl pēc trim gadiem, 2014.gadā, privatizēta vēl viena telpa.

Rezultātā pašvaldībai nācās atpirkt atpakaļ tās telpas, kuras pati bija nodevusi privatizācijai, un šim mērķim izlietot ne vairāk ne mazāk kā 131 000 eiro. 

Viens privātīpašnieks pašvaldības mājas pirmajā stāvā bija ierīkojis dzīvokli, otrs – kafejnīcu un pirti.

14

Māju apsaimniekoja Mājokļu un vides departaments, bet 2015.gadā piesaistīts Īpašuma departaments, kam uzdeva atpirkt privatizētās telpas. Tobrīd departamenta vadītājs bija Oļegs Burovs (Gods kalpot Rīgai), kurš pastāstīja: "Ar vienu izdevās atrisināt jautājumu diezgan ātri, ar otro ilgāk, tāpēc ka īpašniece atteicās par tirgus vērtību pārdot pašvaldībai, cik es atceros mēs viņai draudējām, ka mēs sagatavosim, iesniegsim Saeimā likuma projektu par piespiedu atsavināšanu, nu bet rezultātā viņa piekrita.'

Jau tobrīd pašvaldība baiļojās, ka  piespiedu atsavināšanas gadījumā Saeima un valdībā varētu nākt gaismā tās  nekonsekvence un līdzekļu šķērdēšana,

14

vispirms par sertifikātiem privatizējot, bet pāris gadus vēlāk par tirgus cenu atpērkot telpas graustā. Burovs uzskata, ka citu iespēju kā atpirkt nebija, jo rekonstrukciju lietderīgi veikt vienotam īpašumam. Kāpēc rekonstrukcija nenotika, Burovam atbildes nav.

Par pašvaldības dzīvokļu politiku atbildīgo Mājokļu un vides komiteju domē ilgus gadus  vadīja Burova partijas biedrs Vjačeslavs Stepaņenko. Viņam problēmas, kāpēc neizdevās dabūt naudu sociālo māju pārbūvei, jau piemirsušās. 

Cerībā ātrāk sākt remontu, 2018.gadā māju ieguldīja pašvaldības uzņēmuma “Rīgas pilsētbūvnieks” pamatkapitālā. Taču arī tam nav naudas un projekts ir apstājies.

Līdzīgs stāsts ir vēl trīs mājām, no kurām pirms vairākiem gadiem izlikti iemītnieki.

14

Bolderājā, Lielupes ielā un Dolomīta ielā, kā arī Prūšu ielā Ķengaragā.  Ēkas izdemolējuši bezpajumtnieki, līdz pašvaldība tām aizmūrējusi durvis un logus. Tās skaitās iekonservētas būves.

Erdmanis norāda, ka šobrīd nekas šajās ēkās nenotiek: "Protams, ēkas tehniskam stāvoklim tas nenāk par labu. Un vienlaicīgi, ņemot vērā ka pašvaldībai īpašumā ir šīs ēkas, kuras būtu jārekonstruē, pašvaldība īsteno arī jaunus projektus, piemēram, Mežrozīšu ielā, par daudz lielākām izmaksām, nekā tiek piedāvāts pašvaldībai rekonstruēt šīs ēkas."

Ēku kompleksā Mežrozīšu ielā pašvaldība iztērējusi 17 miljonus eiro. Ar šo naudu būtu pieticis, lai atjaunotu visus četrus graustus, iegūstot vairākus simtus dzīvokļu.

14

Taču tiem naudu Mājokļu un vides departaments nevar dabūt gadiem. 

Mājokļu un vides departamenta valdījumā ir arī  vairāk nekā 260 tukši dzīvokļi citās daudzdzīvokļu mājās, kas būtu jāremontē un jānodod daudz bērnu ģimenēm, bāreņiem vai vientuļiem pensionāriem. Arī šo mitekļu remontam naudas nekad nav bijis pietiekami. Katru gadu atjaunota neliela daļa, bet par pārējo apsaimniekošanu ik gadu tiek maksātas iespaidīgas summas. 

Šogad attīstībai naudas piešķirts vairāk un departaments cer izremontēt un nodot īrniekiem 120 dzīvokļus. Tāpat ir saņemta nauda, lai izstrādātu projektus trīs graustu pārbūvei. 

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko "daļēji var piekrist", ka iepriekš mājokļi nav bijuši prioritāte. "Bet nu pašlaik ir tā, ka nu mēs esam dikti sasparojušies un mums ir arī piešķirti līdzekļi vairāk nekā parasti, un mēs darbojamies. Remontējam, pārbūvējam, es ceru, ka tuvākajā laikā Rīgas pašvaldība pārbūvēs visas šīs dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās ēkas un mums vairs nebūs kopmītņu tipa plānojums ar garajiem koridoriem un mazajām istabiņām. Tas ir mūsu mērķis," saka Mutjanko.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas jaunais vadītājs Edmunds Cepurītis (Progresīvie) sola, ka mājokļi turpmāk būs prioritāte. Rīgai savas naudas nav, tāpēc cerības ir uz Eiropas fondiem.

"Galvenais ko Valsts kontroles ziņojums parādīja, ir tas, ko mēs konstatējām, atnākot uz domi, ka Rīgai trūkst vai principā pat nav mājokļu politikas. Un nav skaidra plāna, kā mēs nonākam līdz tiem mērķiem un mēs ļoti ātri atklājām, ka prioritātei ir jābūt atjaunot tās ēkas, kas šobrīd ir tukšas, kas degradē to apkārtējo vidi," skaidroja Cepurītis. 

"Tas arī mūsu plānā ir būtiska sastāvdaļa, cik daudz mēs katrā gadā varam atjaunot, lai mēs arī nesaprojektējam par daudz. Tiem projektiem, kam mēs piešķīrām finansējumu, mēs redzam, ka daudzgadu budžetā no Eiropas Savienības fondiem ir paredzēts Ekonomikas ministrijai tieši šādiem atjaunošanas darbiem finansējums," piebilda komitejas priekšsēdētājs. 

Jaunā dome graustus plāno pārbūvēt vai nu nākamgad, vai 2023.gadā, bet līdz tam laikam pašvaldības īpašums turpinās degradēt vidi, bojāt ainavu un pievilināt bezpajumtniekus. 

Uz augšu
Back