Reaģējot uz atklāto vēstuli, kuru parakstījuši vairāk nekā 100 bijušo Turcijas karaflotes virsnieku un kurā izteikts brīdinājums par iespējamo apdraudējumu līgumam, kas regulē Turcijas galveno ūdensceļu izmantošanu, pirmdien aizturēti desmit atvaļināti admirāļi.
Pagājušajā mēnesī apstiprinātais plāns izbūvēt Stambulā kanālu, kas pēc savas nozīmes būtu pielīdzināms Panamas vai Suecas kanālam, izsaukuši debates par 1936.gada Montrē konvenciju.
Savā vēstulē 104 atvaļinātie admirāļi pauduši satraukumu par Montrē konvencijas atvēršanu debatēm, jo tā "vislabāk aizsargā Turcijas intereses".
Ankaras virsprokurora birojs pavēstījis, ka izdoti orderi desmit atvaļināto karaflotes virsnieku aizturēšanai, bet vēl četri, kurus vecuma dēļ nolemts neaizturēt, uzaicināti trīs dienu laikā ierasties policijā.
Atvaļinātie admirāļi tiek apsūdzēti par "spēka un vardarbības izmantošanu, lai gāztu konstitucionālo kārtību," ziņo raidorganizācija NTV.
Prokuratūra svētdien ierosinājusi krimināllietu aizdomās par "sazvērestību nolūkā pastrādāt noziegumu pret valsts drošību un konstitucionālo kārtību".
Viens no aizturētajiem ir Džems Girdenizs, kas tiek dēvēts par Turcijas pretrunīgi vērtētās jaunās jūras doktrīnas tēvu.
Doktrīna, kas pazīstama kā "Zilā tēvzeme", guva ievērību pērn, saasinoties Turcijas domstarpībām ar Grieķiju par gāzes iegulu izpēti Vidusjūras austrumdaļā.
Saskaņā ar šo doktrīnu Turcijai ir tiesības uz plašākām jūras robežām, kas ietvertu arī ūdeņus, kuri ieskauj daļu no Grieķijai piederošajām salām.
Tomēr Turcijas varasiestādes saniknojusi admirāļu atklātā vēstule, kas, pēc to domām, esot aicinājums uz apvērsumu.
"Savu domu izklāstīšana ir viena lieta, [taču] deklarācijas gatavošana apvērsuma izraisīšanai - cita," svētdien izteicies parlamenta spīkers Mustafa Sentops.
Montrē konvencija civilajiem kuģiem garantē brīvu ceļošanu caur Bosfora un Dardaneļu šaurumiem gan miera, gan kara laikā.
Konvencija arī regulē ārpus Melnās jūras reģiona esošo valstu karakuģu iziešanu caur šaurumiem.
