DAP mēneša laikā saņēmusi 280 iedzīvotāju lūgumus palīdzēt roņiem piekrastē

Ilustratīvs foto. FOTO: Dabas aizsardzības pārvalde (DAP)

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) mēneša laikā kopš brīža, kad Baltijas jūras Rīgas līča piekrastē tika sastapts šajā sezonā pirmais roņu mazulis, saņēmusi 280 iedzīvotāju zvanus ar lūgumu glābt ronēnus, tomēr palīdzība bijusi nepieciešama vien diviem, informēja DAP Dabas izglītības centra "Meža māja" dabas izglītības darba speciāliste Aiga Priede.

Salīdzinoši aukstā ziema krietni ietekmējusi roņu skaitu Latvijas piekrastē. Šogad ronēnus pludmalē var sastapt daudz retāk, par ko arī liecina saņemto zvanu skaits - pagājušajā gadā, roņu sezonai sākoties, mēneša laikā tika saņemti turpat 500 zvani, turpretī šogad tikai 280 iedzīvotāju zvani.

DAP Pierīgas reģionālās administrācijas Dabas izglītības centra vadītāja Agnese Balandiņa raksturoja, ka roņu mazuļi kopumā ir veselīgi un, ja vien nav savainoti, cilvēku palīdzība tiem nemaz nav nepieciešama. Nelielais zvanu skaits arī vedina uz domām, ka sabiedrība pamazām sāk pierast pie tā, ka ik gadu pavasarī pludmalē var sastapt ne vien cilvēkus, bet arī roņu mazuļus, kuri gluži tāpat kā cilvēki šeit atpūšas, lai pēc tam atkal dotos savās ikdienas gaitās. 

Viņa skaidroja, ka var novērot, ka sabiedrība ar katru gadu kļūst zinošāka un, pludmalē sastopot roņu mazuli, jau zina, kā rīkoties - cilvēki paši ar nelieliem mietiņiem, lentām vai, pludmales smiltīs novelkot līnijas, norobežo telpu ap ronēnu un aicina līdzcilvēkus mazulim netuvoties. "Atsevišķos gadījumos pat smiltīs ticis uzrakstīts aicinājums ļaut ronēnam atpūsties, kas protams, ir apsveicami", stāstīja Balandiņa.

Uz Rīgas Zooloģisko dārzu atlabšanai DAP vides inspektori šosezon pārveduši tikai divus roņu mazuļus. 

Ņemot vērā, ka ronēni nav bijuši suņu sakosti, to izdzīvošanas izredzes ir salīdzinoši lielas. Lai arī turpmāk pludmalē izskalotie ronēni būtu pasargāti no suņu kodumiem, kas visbiežāk mēdz būt nāvējoši, DAP aicina suņu saimniekus - dodoties pastaigās pludmalēs, savus četrkājainos draugus turēt piesietus pavadā.

Pamanot pludmalē mazu, vientuļu ronēnu, cilvēki aiz līdzjūtības meklē veidu, kā tam palīdzēt. Tomēr DAP vēlreiz atgādināja, ka vislielākā palīdzība piekrastē gulošam ronēnam ir miers un drošība, ko arī tiem jānodrošina. Pludmalē atpūtušies un atguvuši spēkus, ronēni paši atkal dosies atpakaļ jūrā, kur ir to dabiskā vide.

Palīdzība nepieciešama tikai bīstami savainotiem un ļoti novārgušiem ronēniem. Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un no tā jāturas pa gabalu. Nekādā gadījumā iedzīvotājiem pašiem nav atļauts tos glābt, bakstīt, grūst vai kā citādi aiztikt, jo tā var tikt apdraudēta gan ronēna, gan glābēja veselība. Redzot pludmalē savainotu vai novārgušu ronēnu, jāzvana DAP pa tālruņa numuriem 27 878 099 Kurzemē, 26 424 972 Pierīgā un 26 329 412 Vidzemē. 

Nepieciešamības gadījumā DAP speciālisti dosies pie roņu mazuļa un, pēc situācijas izvērtēšanas lems par turpmāko rīcību - roņa pārvietošanu vai nogādāšanu uz Rīgas Zooloģisko dārzu atlabšanai. Savukārt, atrastu mirušu roņu gadījumā jāinformē vietējā pašvaldība, jo bojā gājušo dzīvnieku savākšana ietilpst pašvaldību funkcijās, atgādināja Priede.

Uz augšu
Back