Satversmes tiesa (ST) 6. aprīlī ir lēmusi, ka likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētais naudas sods par saimnieciskās darbības veikšanu, nereģistrējoties kā konkrētam nodokļu maksātājam, ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi.
Satversmes tiesas atzinums: atsevišķi sodi par nodokļu maksātāju pienākumu neizpildi ir pretrunā ar Satversmi
Lieta ierosināta pēc Jāņa Pīlāta pieteikuma. Valsts ieņēmumu dienests pēc veiktā nodokļu audita konstatēja likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.panta pārkāpumu. Minētais likuma pants paredz ne tikai kavējuma naudas iekasēšanu, bet arī soda naudu 100% apmērā no atmaksājamās nodokļu summas. J.Pīlāts ar prasību jau bija vērsies Administratīvajā tiesā. Tā lēmumu par sodu atstāja negrozītu.
Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētā norma ir nesamērīga un ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 105.pantu, kas paredz privātīpašuma aizsardzību.
Pēc lietas izskatīšanas ST secināja, ka apstrīdētā norma neattiecas uz īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Tāpat arī tika norādīts, ka mantiska rakstura sodi vienmēr aizskar personas tiesības uz īpašumu.
Šim ierobežojumam ir leģitīmi mērķi – sabiedrības labklājības un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība.
Turklāt nodokļu ieņēmumu nodrošināšana ir tieši saistīta ar personas konstitucionālajiem pienākumiem pret Latvijas valsti. [..] Savukārt šādu pienākumu nepildīšana apdraud ikvienas demokrātiskas valsts pastāvēšanu.
Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējam, lai nodrošinātu nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, ir tiesības piemērot sodus, kas aizskar cilvēka privātīpašumu. Apstrīdētajā normā noteiktā soda nauda ir uzskatāma par šādu soda līdzekli. Taču ST uzsvēra, ka reģistrēšanās pienākuma pārkāpuma gadījumā soda naudas apmēru ir nepieciešams izvērtēt individuāli, jo šis pārkāpums var izpausties dažādi. Proti, tas var tikt izdarīts nezināšanas vai neuzmanības dēļ, vai apzinātas ļaunprātības dēļ. Līdz ar to ST atzina, ka likuma normā noteiktos soda mērķus iespējams sasniegt arī ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
Attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, tam piemērotais sods par reģistrēšanās pienākuma pārkāpumu tiek tiek atcelts. Attiecībā uz citiem nodokļu maksātājiem apstrīdētā norma zaudē spēku no ST sprieduma publicēšanas dienas. Minētajās situācijās soda naudas apmērs ir izvērtējams individuāli atbilstoši attiecīgā pārkāpuma izdarīšanas apstākļiem.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.