/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)
No vakcīnām rodas autisms. Šo frāzi vēl aizvien var dzirdēt tirgū, radu saietos un interneta forumos. Par šo mītu, kas, kā sniega bumba veļoties no kalna, apauga ar citiem izdomājumiem, izraisot dramatiskas, tālejošas sekas, varam “pateikties” bijušajam britu gastroenterologam Endrjū Veikfīldam, kurš pirms 23 gadiem publicēja pētījumu par kompleksās masalu, cūciņas un masaliņu vakcīnas saistību ar autismu. Pētījumu atzina par krāpniecisku, Veikfīldam atņēma ārsta licenci, bet viņa meli turpināja izplatīties.
Viss sākās 1998. gada 28. februārī, kad pasaulē prestižais medicīnas žurnāls The Lancet publicēja kāda maz zināma gastroenterologa vārdā Endrjū Veikfīlds un vēl dažu pētījuma līdzautoru rakstu par trīskāršās masalu, cūciņas un masaliņu vakcīnas (MMP) saistību ar bērnu autismu. Skaļais paziņojums izraisīja viļņošanos sabiedrībā un samulsināja arī mediķus. Lieta tāda, ka bērnu autisma rašanās mehānismi tā arī līdz galam nav izpētīti.
Tāpēc uz mirkli šķita, ka autisma rašanās noslēpums ir atklāts.
Līdz šai publikācijai Veikfīlds nebija plaši pazīstams - viņam nebija ne atklājumu, ne panākumu zinātnē. Pētījums izskatījās vairāk nekā aizdomīgs, un tam uzmanību pievērsa citi zinātnieki, kuriem neizdevās atkārtot Veikfīlda pētījuma rezultātus vai apstiprināt tajā izteikto hipotēzi. Jāpiebilst, ka zinātnē tā ir obligāta prakse - eksperiments ir jāatkārto, sasniedzot to pašu rezultātu.