Pēdējo dienu laikā atkal ir eskalējies ieilgušais konflikts Austrumukrainā. Ir tikusi novērota neparasti liela Krievijas armijas aktivitāte, un vēl vakar, 8. aprīlī Putina administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka «atkarībā no konflikta mērogiem Maskava var būt spiesta aizstāvēt savus pilsoņus». Lai padziļinātāk aplūkotu situāciju, portāls TVNET intervēja Nīderlandes Starptautisko attiecību institūta vecāko pētnieku Diku Zandiju.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Diks Zandijs ir Nīderlandes Starptautisko attiecību institūta «Clingendael» vecākais pētnieks un šīs institūcijas pētniecības departamenta drošības atzara vadītājs. Viņa pētniecības intereses ir saistītas ar dažādiem starpvalstu drošības un aizsardzības aspektiem. Pirms pievienošanās «Clingendael» Zandijs ir ilgstoši strādājis Eiropas Aizsardzības aģentūrā un citās militāri politiskās struktūrās gan Nīderlandē, gan ārvalstīs.

Jūsuprāt, kāpēc pagaidām Krievija ir palielinājusi savu militāro aktivitāti Ukrainas pierobežā?

Divu iemeslu dēļ: 1) ASV prezidenta Džo Baidena stāšanās amatā ir palielinājusi politisko spriedzi starp ASV un Krieviju. Viņa ārpolitikas paraksts ir demokrātisko valstu kopienas spēcināšana pasaulē un to aizsargāšana no autoritārām valstīm, kā Krievija. Tāpat arī Baidens Putinu ir nesen nosaucis par slepkavu; 2) pēdējā laikā ir notikusi vēršanās pret opozicionāru Alekseju Navaļniju. ASV centieni aizstāvēt cilvēktiesības