Nuvas pilsētas projekts, kas atrastos Marsa klintī, sākotnēji bija paredzēts kā bezpeļņas organizācijas “Mars Society” pirmā pastāvīgā apmešanās vieta uz Marsa.

Vertikālā pilsēta, kurā varētu izmitināt 250 000 cilvēku, tiktu iestrādāta klints malā un būvēta, izmantojot uz planētas pieejamos materiālus.

“Abiboo” dibinātājs Alfrēdo Munozs uzskata, ka

pastāvīga, liela mēroga biotopa izveide uz Marsa ir iespējama jau šajā gadsimtā un planētai ir lielāks potenciāls, lai uz tās izveidotu apmešanās vietas nekā uz Mēness.

"Pašpietiekamai un pastāvīgai dzīvošanai uz Mēness būtu jāpārvar dažādi izaicinājumi, tostarp ūdens un kritisko minerālu trūkums. Toties Marss piedāvā nepieciešamos resursus, lai izveidotu pilnībā ilgtspējīgu apmešanos," viņš sacīja.

Pilsēta, kas izveidota sadarbībā ar zinātnisko grupu “SONet”, tiktu iebūvēta vienu kilometru augstā klints virsmā, lai pasargātu iedzīvotājus no radiācijas un ļautu uzbūvēt lielu pilsētu.

"Nuva atrisina visas galvenās problēmas, kas saistītas ar dzīvi uz Marsa, vienlaikus radot iedvesmojošu vidi, lai attīstītos, būtu arhitektoniski bagāta un izmantotu tikai vietējos materiālus, kas iegūti uz Marsa," sacīja Munozs.

"Tā ir ilgtspējīga un pašpietiekama pilsēta ar spēcīgu identitāti un piederības sajūtu. Nuvu varētu uzskatīt par nākotnes Marsa galvaspilsētu," viņš turpina.

Marsa klintī tiktu izurbta savstarpēji savienotu tuneļu sistēma, gaismai ieplūstot no klints tuneļa galiem. Klints augšdaļa tiktu izmantota pārtikas audzēšanai.

Pēc arhitekta teiktā, Nuva apvieno iepriekš piedāvāto virszemes un tuneļu mājokļu priekšlikumu priekšrocības. "Daži pagātnes piedāvātie risinājumi dzīvotnēm uz Marsa paredzēja aizraujošas ēkas uz sarkanās planētas virsmas," viņš teica.

Taču arhitekts skaidro, ka šo priekšlikumu izaicinājums galvenokārt ir nodrošināt efektīvu un ilgtermiņa aizsardzību pret radiāciju – ēku apdarei jābūt biezai un necaurspīdīgai.

Citi alternatīvi pagātnes priekšlikumi dzīvošanai uz Marsa paredz apmešanās vietu izveidi pazemē.

"Šādas ēku konfigurācijas varētu nodrošināt efektīvāku un drošāku tehnisko risinājumu nekā tās, kas atrodas virszemē. Tomēr gaismas piekļuve ir būtiska cilvēka fizioloģiskajai labsajūtai, un ilgtermiņā laika pavadīšana pazemē var nebūt ideālākais risinājums,” sacīja Munozs.

“Abiboo” Marsa pilsēta tiktu būvēta, izmantojot tuneļu tehnoloģiju, kas jau ir pieejama uz Zemes, un tēraudu, kas iegūts, apstrādājot uz Marsa atrodamo ūdeni un Co2, izmantojot sistēmu, kas vēl gan būs jāizstrādā.

Lai arī arhitektu studija uzskata, ka hidroponikas sistēmas pārtikas ražošanai un saules enerģijas sistēmas elektroenerģijas ražošanai jau lielā mērā pastāv, viņi norāda, ka elpojamā gaisa ražošana ir lielākais tehniskais šķērslis, kas jāpārvar, lai pilsētu padarītu par dzīvotspējīgu.

Kā citus potenciālus šķēršļus arhitekts uzsver arī preču un cilvēku pārvadāšanu uz Marsu un, protams, finansējumu, taču uzskata, ka būvniecību varētu uzsākt jau 2054. gadā.

"Tomēr šis datums ir provizorisks,” saka Munozs. “Ja būs pieejami nepieciešamie resursi un tehnoloģijas, Nuva varētu tikt pabeigta līdz 2100. gadam,” viņš turpina.