Fotostāsts ⟩ Ziemas peldēšana: Somu gara un miesas ilgtspējas noslēpums

Ziemas peldes un rūdīšanās jau ilgu laiku ir bijis veids kā stiprināt savu imūnsistēmu , kas ir viens no iemesliem, kādēļ šī aktivitate vēl joprojām mūsdienās tiek aktīvi piekopta. Sabiedrībā pieņemts, ka rūdīšanās ir viens no labākajiem veidiem kā mazāk slimot. Bet šoreiz nevis par fiziskajiem ieguvumiem, bet gan par tēmu, par kuru tiek runāts daudz mazāk - peldēšanas ietekmi uz mentālo veselību. Tomēr mazāk zināma ir ziemas peldēšanas pozitīvā iedarbība uz cilvēka mentālo veselību.

Lai labāk saprastu kā tieši peldēšana ietekmē cilvēku labsajūtu, 2019. gada Februārī devos uz ziemas peldēšanas mājvietu - Somijas Lapzemi. Somijā ziemas peldēšana ir dokumentēta jau 17.g.s. un pirmais 'roņu' klubs dibināts 1920. gadā.

Kādēļ lai tādā aukstumā ietu ledainā ūdenī? Ziemā daba apstājas. Ūdenstilpnes aizsalst, putni migrē uz dienvidiem un lāči dodas ziemas miegā. Somijas Lapzemē, termometra stabiņš noslīdz līdz -30°C, mēneši bez saules, mašīnas mēdz neieslēgties un telefoni pāragri izlādējas. 

Bet ne vienmēr cilvēki var migrēt uz dienvidiem vai vienkārši doties ziemas miegā. Ziemeļu cilvēkam jāstājas pretī ilgajai tumsai, sniega vētrām, ekstrēmajām temperatūrām.

Daba cilvēku Lapzemē nesaudzē, gluži vai cilvēkiem sakot nedzīvo šeit! Bet par spīti visam, cilvēki paliek. 

Lapzemieši ir ne tikai izlēmuši palikt, bet pat cildināt šos skarbos laikapstākļus. Viņi stājas pretī dabas elementiem pielāgojoties tiem. Ar sasalušām skropstām, somi ar velo dodas uz darbu. Pat sniega vētrā vietējos var redzēt uz distanču slēpēm.

Šodienas 'siltākā' temperatūra ir -15°C; tas nozīmē tikai vienu lietu – laiks doties peldēt!

Mana pirmā pieturvieta uz pāris dienām ir Rovaniemi - Ziemassvētku vecīša mājvieta, kur katru nedēļu notiek grupu peldes, pēc kurām var sasildīties komunālajā pirtī. Tieši tajā vakarā es satieku Matti, kurš ziemas peldes piekopj jau 20 gadus un 10 no tiem viņš arī piedalās ledus peldēšanas sacensībās.

80 gadu vecumā Matti izskatās vismaz par dekādi jaunāks. 20 sezonas aktīvi peldot vidēji 5 dienas nedēļā, katru reizi vismaz 10 minūtes, sāk rasties nojauta, kāds ir viņa noslēpums, lai izskatītos jaunākam.

Lai arī Matti piekrīt, ka stiprā imūnsistēma spēlē savu lomu, viņš saka: "Laikos, kad vēl es nebiju pensijā, visu stresu, ko uzkrāju darbā, atstāju āliņģī. Ieejot ūdenī, visas dienas gaitā uzkrātās emocijas pazūd. Es redzēju, ka citi to dara, gribēju pamēģināt un kopš tās reizes neesmu pārtraucis." 

Tieši darba dienas beigās āliņģim ir visvairāk apmeklētāju. Lielākā daļa peldētāju arī apstiprina, ka viņi šeit atstāj visu, kas dienas gaitā sakrājies un ar mierīgu prātu dodas mājup. Viens no sastaptajiem peldētājiem ir Vesa, vietējās policijas priekšnieks. Viņš katru darba dienu ar savu elektrisko velosipēdu brauc pa sasalušo upi līdz āliņģim, lai arī kādi būtu laikapstākļi.

Kad jautāju, kādēļ Somijā tik daudz cilvēku peld, Vesa dalījās savās pārdomās: "Manuprāt, mums tas vienkārši ir brīvi pieejams. Apkārt ir tik daudz ezeru, katrā pilsētā tiek uzturēts āliņģis. Lai arī mēs esam pieraduši pie tumšajām ziemām, tomēr tas atstāj savu iespaidu un varbūt tādēļ ielikšanās āliņģī šķiet tik pievilcīga - lai ikdiena nešķistu tik vienmuļa un drūma."

Tālāk dodos uz Tornio, pilsētu, kas atrodas uz pašas robežas ar Zviedriju. Arī šeit, kā ierasts, pilsētas centrā ir āliņģis.

Jogas instruktore un aktīva peldētāja Ronja uzsver, cik svarīgi ir būt klātienē mirklī, kad esi ūdenī: "Ūdenī es atrodu savu mieru. Aizmirstu par visu ikdienas stresu un uztraukumu. Ūdenī es fokusējos tikai uz divām lietām - elpošanu un kustēšanos. Viss pārējais tajā mirklī kļūst mazsvarīgs”. Pēc vairākām kopīgām peldēm, Ronja man atzīst, ka peldēšana viņai palīdzējusi tikt galā ar smagu posmu viņas dzīvē pēc mātes nāves. "Es varēju atslēgties no visa pārējā un pabūt mierā kaut uz pāris minūtēm. Un katru reizi pēc peldes jutos kaut mazliet labāk."

Lai arī pašlaik pētījumi par aukstā ūdens ietekmi uz mentālo veselību nav pārāk izplatīti, daži no tiem apvienojumā ar Somijā un Anglijā intervētajiem cilvēkiem liecina, par stpītim tam, ka zinātniska informācija vēl nav pilnīga, praksē tas daudziem cilvēkiem strādā.

"Peldēšana atklātos ūdeņos kā depresijas ārstēšanas veids" ir pētījums, kas publicēts British Medical Journal Case Reports. Pētījumā tiek sekots līdzi 24 gadus vecai sievietei ar depresijas un trauksmes simpotmiem, kuri tiek ārstēti kopš 17 gadu vecuma. Pēc meitas piedzimšanas, jaunā māmiņa vēlējās samazināt simptomu intensitāti, cerot, ka ar laiku, varēs pārstāt lietot zāles. Sievietei sastādīja peldēšanas programmu aukstā ūdenī, kā minimums, reizi nedēļā. Programmas rezultātā bija iespējams pakāpeniski samazināt zāļu devu, līdz tās varēja pārstāt lietot vispār. Kopumā sieviete arī novēroja labāku pašsajūtu un uzlabotu garastāvokli jau no pirmajām peldēšanas reizēm. 

Prodecūra izrādījās efektīva, jo gadu vēlāk sieviete vēlaizvien bija brīva no medikamentiem.

Protams, ne visiem aukstās peldes krasi spēs palīdzēt, bet cilvēku skaits, kas vēlas izmēģināt savus spēkus ziemas peldēs, katru gadu aug. Iespējams, šī gada straujais peldētāju pieaugums, skaidrojams ar pulcēšanās aizliegumiem.

Jau gadu dzīvojot pandēmijas nokrāsās, ne tikai mūsu fiziskā, bet arī mentālā veselība ir apdraudēta. Tuvinieku nesatikšana, darbs no mājām un ierobežotās izklaides iespējas ir atstājušas iespaidumu uz sabiedrību. 

Ziemas peldēšana ir viens no veidiem kā uzlabot savu ikdienu, ne tikai fiziskā formā, bet arī mentālā. Spītējot elementiem,

katra pelde ir kā piedzīvojums un mirklis būt tuvāk dabai. Mirklis, kurā nedomāt par ikdienu, bet gan pameditēt, kamēr ķermeni dursta aukstuma adatas. Kaut uz minūti, bet uzkrāt spēkus.

Līdz ar sezonas beigām un saules atnākšanu, laiks krāt spēkus nākamajai ziemai!