Latvijā aktivizējušies divi zvanu krāpniecības veidi. Pirmajā zvanītājs uzdodas par kādas valsts iestādes darbinieku un aicina izpaust personīgu informāciju. Otrajā krāpnieks veic īsu zvanu ar mērķi, lai persona tam atzvanītu.
SPRK skaidroja, ka "atzvana" krāpšanas gadījumā cilvēks saņem īsu izsaukumu uz savu telefona numuru no nepazīstama numura, uz kuru nav iespējams atbildēt īsā izsaukuma dēļ. Lielākoties šajos gadījumos tie ir ārvalstu numuri.
Lielākoties īsi neatbildēti izsaukumi tiek saņemti no Seišelu salām, Kubas un citām ekskotiskām valstīm. Ja lietotājs šajā gadījumā atzvana, maksa par šādu izsaukumu var būt nesamērīgi augsta.
Tāpat arī lietotājs var saņemt zvanu no nepazīstama numura, kas var atgādināt, kādai no Latvijas iestādēm piederīgu numuru. Persona, kura uzdodas par iestādes darbinieku, mēģina sarunas laikā iegūt lietotāja privātos datus, piemēram, bankas kartes vai internetbankas datus.
Regulatorā vērsa uzmanību, vairumā gadījumos šī persona var nezināt latviešu valodu vai arī persona atteiksies no iespējas sarunu pārlikt sev ērtā laikā. Šādu sarunu laikā cilvēki tiek aicināti pievērst uzmanību šīm niansēm, kas varētu norādīt uz zvanu krāpnieciskos nolūkos.
SPRK norādīja:
Pasargāt sevi no krāpnieciskiem gadījumiem iespējams, neatzvanot uz neatbildētiem zvaniem no ārvalstīm, ja vien lietotājs šādu zvanu negaida no radiniekiem, kolēģiem, neizpaužot savus privātos datus trešajām personām, kā arī ziņot par aizdomīgiem gadījumiem savam sakaru operatoram.