Skolotājs Valdis Zuters: Zaļā fizika var palīdzēt

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Publicitātes foto

Valdis Zuters ir Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotājs. Valdi jau kopš bērnības aizrauj eksaktās zinātnes, un patlaban viņa misija ir fiziku mācīt ne tikai interesanti, aizraujoši un jēgpilni, bet arī pievēršot jauniešu uzmanību dabai draudzīgai rīcībai. Viņaprāt, ikviens, mainot ikdienas paradumus, var palīdzēt saglabāt pasauli nākamajām paaudzēm.

Skolēni būs nākotnes viedokļu līderi

Skolotājs Valdis Zuters uzskata, ka par vides aizsardzības un energoefektivitātes jautājumiem skolā būtu jāsāk mācīt pēc iespējas agrāk. Tikai šādā veidā iespējams veidot jauniešu priekšstatus par vidē notiekošajiem procesiem. Jāatceras, ka skolēni, kuri šobrīd gūst zināšanas skolas solā, būs topošie viedokļu līderi un politiķi, tāpēc viņu redzējums būs noteicošais. Visgrūtāk mainīt uzskatus cilvēkiem, kuri jau 30, 40 un 50 gadus dzīvojuši bez priekšstata par videi draudzīgu dzīvesveidu, taču, radot skolēnos izpratni par šiem jautājumiem, ir cerība, ka nākotnē par to tiks domāts vairāk. "Jaunieši ir tā paaudze, kuri piedzīvos sekas pārāk nekontrolētajai un nemākulīgajai pasaules lietošanai," pārdomās dalās Valdis.

Valdi Zuteru aizrauj zaļā fizika, un viņš tajā saskata lielu potenciālu: "Zaļā fizika nav tikai fizika, bet gan dzīvesveids. Fizikā un jebkurā dabaszinātnē tiek izmantots enerģijas nezūdamības likums – enerģija nerodas un nepazūd, bet gan pāriet no vienas formas citā. Zinot šo, mēs ikdienas dzīvē varam analizēt, kā enerģiju izmantot efektīvāk."

Pārmaiņām nepieciešams dzinējspēks

Lai būtu dabai draudzīgs, nav vajadzīga milzīga piepūle, nepieciešams vien piedomāt pie ikdienas paradumiem. Radinot sevi, piemēram, atstājot telpu, izslēgt gaismu, ar laiku pieradināsim sevi to veikt automātiski. Valdis aicina vairāk pārvietoties ar kājām vai velosipēdu. Tāpat vērts aizdomāties par saviem apģērba lietošanas paradumiem: "Cilvēki pārāk aizrāvušies ar “ātro modi” jeb tendenci pirkt lētas drēbes, kuras ātri nomaina pret citām. Mēs neapzināmies, ka apģērba ražošana iekļauj lielu energopatēriņu un piesārņojumu, kas dabai izmaksā dārgi. Es aicinātu nesteigties ar jaunu apģērbu iegādi, bet gan uzfrišināt un salabot jau esošo vai iegādāties vien dažas, bet kvalitatīvas lietas, kuras kalpos ilgāk."

Valdis vērš jauniešu uzmanību arī uz atkritumu šķirošanu: "Ja katrs saplacina pudeli pirms tās izmešanas atkritumos, tad tvertne tik ātri nepiepildīsies. Tas ir sīkums, taču tam ir milzīga nozīme, turklāt, ja to darītu arvien vairāk cilvēku, rezultāts būtu acīmredzams." Skolotājs uzsver – nepieciešams sākotnējais dzinējspēks, kurš rāda piemēru citiem. Ir cilvēki, kuri baidās no pārmaiņām un nav uzņēmīgi, tādēļ vajadzīgi viedokļu līderi, kuri rāda piemēru pārējiem. Viedokļu līderis varam būt mēs katrs, iedvesmojot savus radus un draugus rīkoties efektīvāk un zaļāk. "Pie pārmaiņām ir pakāpeniski jāpierod, jo, pārāk strauji rīkojoties, mēs varam paklupt un atgriezties pie sākotnējiem niķiem," uzsver Valdis.

Aicinājums aizraut ar fiziku

Valdis ir fizikas skolotājs jau 8 gadus. Viņš atzīst, ka sākotnēji nebija pārliecināts par to, ko dzīvē vēlas darīt. "Garlaicīgi ir tad, ja zini visu, ko darīsi. Es to nezināju, bet jutu, ka varētu sevi realizēt eksaktajā jomā, kas man skolā padevās vislabāk. Pēc vidusskolas sapratu, ka fizika mani aizrauj, turklāt šī izglītība ir universāla. Fizikā iespējams mācīties ne tikai fiziku, bet arī prasmes, kas saistītas ar domāšanu, analīzi un spriešanu. Zinātnieks es neesmu, jo zinu, ka no rīta līdz vakaram sēdēt laboratorijā nevaru. Mans algoritms, ko profesijas izvēlē ieteiktu arī citiem, ir sakombinēt to, ko proti darīt, ko tev patīk darīt, to, kas vajadzīgs sabiedrībai, un galu galā to, par ko iespējams atbilstoši nopelnīt. Šo visu elementu krustpunkts ir labākais ceļš – man tas patlaban ir skolotāja profesija," stāsta Valdis.

Valdis uzsver, ka viņa mērķis ir veidot interesantas un jēgpilnas mācību stundas, par ieguldīto darbu saņemot gandarījumu arī pašam. "Lai sērkociņš degtu, tam ir jāpiešķiļ uguns. Tāpat skolotājiem ir jāaktivizē skolēnos esošā enerģija. Es novēlu katram jaunietim dzīvē atrast lietas, par kurām viņš ir gatavs degt, bet neizdegt," saka Valdis.

Grūtības, kas vairo prasmes

Fizika ir tikai viens no veidiem, kā iespējams skaidrot pasaulē notiekošos procesus. Valdis ir novērojis, ka šobrīd jaunieši ir krietni aktīvāki un vairāk gatavi ieviest pārmaiņas, ko var redzēt pēc izvēlētajām referātu un zinātniski pētniecisko darbu tēmām. Atraktīvi pasniedzot fiziku, var panāk, ka jaunieši iedziļinās, pieņem grūtības un cīnās ar tām. "Nav runa par fiziku kā mācību priekšmetu, bet gan par prasmēm, kuras jaunieši var iegūt, mācoties. Uzvarot grūtības, skolēns iegūst jaunas prasmes, piemēram, pacietību, kā arī iegūst stingrāku mugurkaulu. Ne par velti fizikas formulu lapas ir ielaminētas – tas tāpēc, lai no asarām papīrs neizšķīstu," joko skolotājs Valdis.

"Labs papildinājums, kā iedvesmot skolēnus atraktīva veidā apgūt fiziku, ir AS "Latvenergo" rīkotais skolēnu erudīcijas konkurss "FIZMIX Eksperiments". Tas jau ilgus gadus ir skolotāju novērtēts pasākums, turklāt šī gada tēma zaļā fizika var palīdzēt jauniešiem izprast tās pielietojumu ikdienā. Konkursā skolēni var saskatīt gan fizikas skaistumu, kas var būt motivācija attīstīt interesi par fiziku arī nākotnē, gan sajust cīņassparu, grūtības, darbu komandā, taču galu galā arī gandarījumu par rezultātu. Tikai cīnoties un darbojoties komandā var sasniegt vislabākos rezultātus," stāsta Valdis.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu