2023.gadā prognozējama negatīva fiskālā telpa 298,3 miljonu eiro apmērā, attiecīgi prognozējama iespējama nepieciešamība veikt budžeta konsolidāciju, teikts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā Latvijas Stabilitātes programmā 2021.-2024.gadam.
2023.gadā prognozējama negatīva fiskālā telpa 298,3 miljonu eiro apmērā; FM brīdina par budžeta konsolidāciju
Latvijas Stabilitātes programmā galvenokārt iezīmētas valsts makroekonomiskas prognozes.
Valdība pieņēma zināšanai, ka, saskaņā ar pašreizējām prognozēm, fiskālā telpa 2023.gadā ir negatīva 298,3 miljonu eiro apmērā, bet 2024.gadā tā atkal būs pozitīva - 23,7 miljoni eiro.
FM veiktie aprēķini liecina, ka vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances apmērs pie nemainīgas politikas 2023.gadā par 0,87 procentpunktiem pārsniedz vidēja termiņa mērķi un atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem par attiecīgās novirzes apmēru ir veicama budžeta konsolidācija.
FM gan piebilda, ka stabilitātes programmas sagatavošanas brīdī Ministru kabinetam nav jālemj par nākamā gada budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanu. Tāpat pašlaik pastāv augsta nenoteiktība ne tikai attiecībā uz šī gada makroekonomisko un fiskālo prognožu precizitāti, bet vēl jo lielākā apmērā uz turpmāko gadu prognozēm. "Līdz ar to, šī gada rudenī fiskālās prognozes 2023.gadam var būtiski atšķirties no stabilitātes programmā iekļautajām. Tomēr pašreizējās prognozes norāda uz būtisku risku par fiskālās telpas neesamību 2023.gadā," secina FM.
Savukārt attiecībā uz 2024.gadu veiktie aprēķini norāda, ka vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances apmērs pie nemainīgas politikas ir saskaņā ar vidēja termiņa mērķi un valdības rīcībā ir pieejama fiskālā telpa jaunu lēmumu pieņemšanai.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdības sēdē uzsvēra, ka nākamo gadu budžeta izstrāde būs sarežģīts un izaicinošs uzdevums. Vienlaikus viņš piebilda, ka, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, Latvijā ir zems nodokļu slogs, tāpēc arī "nav ko brīnīties, ka naudas apjoms publisko pakalpojumu finansēšanai ir mazs".
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piebilda, ka FM sagatavotās makroekonomikas prognozes ir "fotogrāfija", kurā fiksēta līdzšinējie dati, un jebkuras prognozes vēl var mainīties. Premjers arī iezīmēja "cerīgu" ainu, proti, ka, pēc Latvijas Bankas datiem, patlaban iedzīvotāji ir uzkrājuši lielus līdzekļus, kas ļauj domāt, ka šogad varētu augt iekšējais patēriņš. "Ir pamats tam, ka ekonomika varētu atkopties ātrāk," secināja Kariņš.