Ir apritējis gads kopš pandēmijas sākuma. Beidzot izdevies nonākt līdz vakcīnām, kas nenogalina saslimšanas iespējamību, bet vismaz atvieglo to. Līdz šim esam dzīvojuši aizsargātā oāzē, nost no lielajiem migrācijas ceļiem. Laikā, kad Stokholmā pirms gada masveidā mira sirmgalvji ar Covid-19 inficētos pansionātos, varējām mierīgi noraudzīties uz to, paši atrodoties aizsargātā pandēmijas provincē.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Martā, kad viņpus jūrai mira simtiem cilvēku vienā dienā, Pāvilostas novadā nebija neviena saslimušā. Tikpat droši toreiz jutās arī daudzu citu Centrāleiropas valstu iedzīvotāji. Pirmās pandēmijas pļaukas viņus neskāra, un sociālie mediji radīja ilūziju, ka „nekā tāda“ vispār nav. Toreiz nebija runa par gudrāku politiku, bet par apstākļu sakritību, kas mūs pasargāja labāk. Kā ir tagad?