Laboratorijā radīta cilvēka un pērtiķa himera

Petri trauks. Ilustratīvs attēls. FOTO: pixabay.com

Šis pētījums, ko veikusi ASV un Ķīnas zinātnieku komanda, sacēlis diskusiju vētru par tāda veida eksperimentu ētisko pusi. 

Zinātnieki cilvēka cilmes šūnas – šūnas, kas spēj attīstīties par dažādiem cilvēka ķermeņa audiem – injicēja makaku embrijos, kas pēc tam tika pētīti vismaz 20 dienas, vēstīts izdevumā "BBC".

Arī iepriekš ir izveidotas tā saucamās himeras, kad cilvēka šūnas ir implantētas aitas un cūkas embrijā. 2017. gadā zinātnieki izveidoja pirmo cilvēka-cūkas hibrīdu. 

Šis zinātnieku darbs bruģēja ceļu transplantējamo orgānu trūkuma problēmas risinājumam, kā arī palīdzēja vairāk uzzināt par to, kā attīstās cilvēks tā agrīnajā attīstības stadijā, kā veidojas slimības un kā cilvēks noveco. 

“Šāda himeru radīšana patiesībā var būt ļoti noderīga sarežģītos pētījumos par cilvēka dzīves sākuma un beigu stadijām,” stāstīja pētnieki. 

4

Viņi arī apgalvo, ka pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Cell”, atbilst visām ētiskajām normām un nepārkāpj nekādus likumus. 

“Kopumā mēs šos pētījumus veicam, lai saprastu un uzlabotu cilvēka veselību,” piebilda zinātnieki. 

Ētikas problēma 

Daži zinātnieki tomēr apšaubīja šo eksperimentu, sakot: lai arī embriji šajā gadījumā tika iznīcināti pēc 20 dienām, dažiem varētu rasties ideja tos saglabāt ilgāk. Viņi rosina sabiedrību diskutēt par šāda veida himeru radīšanas vajadzību. 

Biomedicīnas ētikas profesore un pētniece Anna Smajdora savukārt sacīja, ka šis pētījums ir pamatīgs ētisks un juridisks izaicinājums. 

4

“Zinātnieki aiz šī pētījuma apgalvo, ka šīs himeras sniedz jaunas iespējas, jo dažus zināma veida eksperimentus mēs nedrīkstam veikt uz cilvēka. Tomēr, tas, vai šīs himeras ir cilvēki vai nav , joprojām ir diskutējams jautājums,” teica Smajdora.

Uz augšu
Back