Lietuvas ārlietu ministrs: Situācija Ukrainā izskatās bīstamāka nekā pirms Krimas aneksijas

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis. FOTO: HANNIBAL HANSCHKE / POOL / AFP

Situācija Ukrainā, pie kuras robežām Krievija savilkusi savu karaspēku, saskaņā ar Lietuvas rīcībā esošo un Ukrainas amatpersonu sniegto informāciju pašlaik izskatās bīstamāka nekā pirms Krimas aneksijas 2014.gadā, paziņojis Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, vienlaikus atzīstot, ka šī situācija ir viens no nopietnākajiem pārbaudījumiem rietumvalstīm.

"Vismaz no tās informācijas, ko vakar saņēmām no Ukrainas amatpersonām, var rasties iespaids, ka situācija ir bīstamāka nekā 2013.-2014.gadā, kad Ukrainai tika uzbrukts pirmoreiz un tika okupēta Krima," pēc atgriešanās no Baltijas valstu ārlietu ministru kopīgās solidaritātes vizītes Ukrainā izteicies ministrs.

"Tas varētu būt arī tādēļ, ka Krievija toreiz savu karaspēku centās slēpt, tādējādi maskējot savu iesaisti konfliktā, bet

tagad tā ir klaja spēka demonstrēšana - tiek rādīts karaspēks, flote, gaisa spēki," viņš piektdien sacījis Lietuvas sabiedriskajam radio.

25

Runājot par iemesliem, kādēļ Kremlim pašlaik būtu vajadzīga konflikta uzkurināšana, Landsberģis minējis gan Krievijā gaidāmās Valsts domes vēlēšanas, gan vēlmi pārbaudīt Rietumu gatavību atbalstīt Ukrainu.

"Šogad Krievijā notiks vēlēšanas, bet pašreizējā prezidenta un visa viņa aparāta popularitāte sliktās ekonomiskās situācijas un pandēmijas dēļ strauji kritusies, un, kā noticis jau vairākkārt - 2008.gadā Gruzijā, 2014.gadā Krimā, popularitātes atgūšanai tiek izmantoti militāri līdzekļi. Protams, Ukrainas un Rietumu sagatavotība tagad ir cita nekā toreiz," viņš spriedis.

"Vēl viena hipotēze ir tāda, ka Rietumiem tiek radīta stratēģiska dilemma - vai atbalsts Ukrainai tiks saglabāts? Vai ASV administrācijas izteikumiem augstos toņos būtu segums, ja sāktos reālas darbības, proti, tiktu pārkāptas sarkanās līnijas?

"Pārbaudīsim Rietumus" - es sliecos piekrist šai teorijai

25

un uzskatu, ka tas ir viens no nopietnākajiem pārbaudījumiem mums kā rietumvalstij un visai Rietumu aliansei - vai izturēsim ieroču žvadzināšanu un pārbaudījumu ar reāliem militārajiem draudiem," norādījis Lietuvas ārlietu ministrs.

Viņš atgādinājis, Ukrainas līderi un valdība centušies sazināties ar Krievijas vadību, vaicājot, kāda iemesla dēļ notiek karaspēka koncentrēšana un vai runa ir par mācībām, taču oficiāla atbilde nav saņemta.

"Tas, protams, izskatās draudīgi - nepārprotama eskalācija un vienlaikus noslēpumainības plīvurs attiecībā uz nolūkiem, un nevar izslēgt arī sliktākos scenārijus," izteicies Landsberģis, tomēr pauzdams cerību, ka Krievija atvilks savus spēkus no robežām un nesāks atklātu konfliktu.

"Taču gadījumā, ja konflikts sāktos, ir skaidrs, ka pasaule reaģētu un Krievija pieredzētu sāpīgas sekas," prognozējis ministrs.

Viņš atzinis, ka nav līdz galam skaidrs, kādu palīdzību Ukrainai varētu sniegt NATO, bet pagaidām gan Ziemeļatlantijas aliansē, gan Eiropas Savienībā izdodas saglabāt vienotību, paužot Kijevai nepārprotamu politisko atbalstu.

Piektdien ministram paredzēts tikties ar prezidentu Gitanu Nausēdu un runāt par to, ka Ukraina lūdz politisko atbalstu, ko Lietuva jau tagad sekmīgi sniedz.

"Tāds ir mūsu Ukrainas draugu sākotnējais lūgums. Tālāk var spriest, kādus politiskos vai cita veida signālus būtu iespējams sūtīt gan Krievijai, gan mūsu partneriem Eiropā un NATO," viņš piebildis.

Uz augšu
Back