Kremlis: Makronam un Merkelei jāmudina Zelenski izbeigt "provokatīvas darbības"

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis FOTO: EPA/PRESIDENTIAL PRESS SERVICE / HANDOUT

Kremlis piektdien aicināja Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli pārliecināt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Donbasā ievērot pamiera vienošanos.

Piektdien gaidāmas Makrona un Merkeles sarunas ar Zelenski, apliecinot viņam atbalstu laikā, kad Rietumos nerimst bažas par Krievijas karaspēka koncentrēšanu Ukrainas pierobežā un anektētajā Krimā.

Atbildot uz žurnālista jautājumu, vai Zelenska sarunas ar Rietumu līderiem var sekmēt situācijas normalizāciju Ukrainas dienvidaustrumos, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs izteicās apstiprinoši.

"Visnotaļ un visnotaļ efektīvi [sarunas] var sekmēt [situācijas normalizāciju]," sacīja Peskovs.

"Mums būtu ļoti svarīgi, lai Makrons un Merkele konferences zvana laikā ar Zelenski izmantotu savu ietekmi un Ukrainas valsts galvam izskaidrotu tēzi par nepieciešamību apņēmīgi izbeigt jebkādas provokatīvas darbības uz saskares līnijas un akcentētu nepieciešamību bez ierunām ievērot uguns pārtraukšanas režīmu," norādīja Peskovs.

Kremļa preses sekretārs uzsvēra, ka sarunas ir labs iemesls, lai atcerētos par Minskas pasākumu kompleksu un uzsvērtu nepieciešamību to izpildīt.

Zelenskis piektdien ieradīsies vizītē Francijā, un vizītes gaitā konferences zvana formātā paredzētas trīspusējas sarunas ar Merkeli.

31

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši arī plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

Kādēļ Krievija tagad savilkusi karaspēku pie Ukrainas robežām, nav skaidrs. Iespējams, Krievija vēlas pārbaudīt, cik lielu atbalstu jaunā ASV administrācija ir gatava sniegt Ukrainai vai arī vēlas ar jaunu krīzi novērst tautas uzmanību no iekšpolitikas problēmām pirms parlamenta vēlēšanām septembrī. Bet iespējams arī, ka Krievija plāno lielu ofensīvu kopā ar Kremļa atbalstītajām kaujinieku bandām Austrumukrainā, kas būtu visbīstamākais scenārijs.

Kremlis nav noliedzis karavīru pārvietošanu, bet uzsvēris, ka Krievija nevienu neapdraudot. Maskava apgalvo, ka tikai reaģē uz Kijevas provokācijām.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu šonedēļ apgalvoja, ka karavīri, kas savilkti pie Ukrainas robežām, piedaloties militārajās mācībās, bet ASV diplomāti to apšaubījuši.

Uz augšu
Back