Vairāku valstu līderi aicina Putinu atvilkt karaspēku no Ukrainas robežas

Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Krievijas prezidents Vladimirs Putins. FOTO: Jacques Witt/SIPA/1912100204

Francijas, Vācijas un Ukrainas līderi pēc sarunām piektdien aicināja Krieviju atvilkt karaspēku, ko tā koncentrējusi pie Ukrainas robežas un anektētajā Krimā, vienlaikus spriedzei reģionā joprojām nemazinoties. Šādu pašu aicinājumu izteikuši arī Lietuvas un Polijas prezidenti.

Polijas un Lietuvas vadītāji telefonsarunā apsprieduši situāciju Ukrainā un pārrunājuši kopīgas darbības NATO, Eiropas Savienības (ES) un reģiona līmenī, lai atturētu Krieviju no spriedzes eskalācijas.

"Aicinām Krieviju nevilcinoties atvilkt savus spēkus no Ukrainas un Krievijas robežas,

42

īstenot Minskas vienošanās un sadarboties ar Ukrainu, ievērojot starptautiskās tiesības un savstarpēju cieņu," norādījis Lietuvas prezidents.

Tāpat arī piektdien notikusi Vācijas, Francijas un Ukrainas līderu tikšanās. Sarunas laikā tika secināts, ka ir "kopīgas bažas par Krievijas karaspēka koncentrēšanu uz robežas ar Ukrainu un nelegāli anektētajā Krimā. Viņi aicināja mazināt šo palielināto karaspēku, lai panāktu situācijas deeskalāciju", teikts Vācijas līderes preses sekretāra paziņojumā.

Savukārt Zelenskis atsevišķi arī aicināja sarīkot samitu, kurā piedalītos viņš, Merkele, Makrons, kā arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, lai mazinātu spriedzi attiecībās ar Maskavu.

42

"Es vēlos pulcēt mūsu četrus" kopā, lai spriestu par "drošības situācijas jautājumiem Ukrainas austrumos un mūsu teritoriju deokupāciju", pēc sarunām Parīzē ar Makronu, kurās Merkele piedalījās ar video palīdzību, sacīja Zelenskis.

Viņš arī pavēstīja, ka cer nākamnedēļ atjaunot pamieru Donbasā.

Kādēļ Krievija tagad savilkusi karaspēku pie Ukrainas robežām, nav skaidrs. Iespējams, Krievija vēlas pārbaudīt, cik lielu atbalstu jaunā ASV administrācija ir gatava sniegt Ukrainai vai arī vēlas ar jaunu krīzi novērst tautas uzmanību no iekšpolitikas problēmām pirms parlamenta vēlēšanām septembrī. Bet iespējams arī, ka Krievija plāno lielu ofensīvu kopā ar Kremļa atbalstītajām kaujinieku bandām Austrumukrainā, kas būtu visbīstamākais scenārijs.

Kremlis nav noliedzis karavīru pārvietošanu, bet uzsvēris, ka Krievija nevienu neapdraudot.

Maskava apgalvo, ka tikai reaģē uz Kijevas provokācijām.

42

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu šonedēļ apgalvoja, ka karavīri, kas savilkti pie Ukrainas robežām, piedaloties militārajās mācībās, bet ASV diplomāti to apšaubījuši.

Uz augšu
Back