Jaunā rīkā iespējams novērot klimata pārmaiņu sekas pēdējos 37 gados (3)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Aisbergs. Ilustratīvs attēls.
Aisbergs. Ilustratīvs attēls. Foto: Unsplash

Zināms, ka “Google Earth” piedāvā elpu aizraujošas 3D ekskursijas pa mūsu planētu tavā interneta pārlūkā, tomēr pēdējais aplikācijas jaunums ir iespēja novērot klimata pārmaiņu sekas no 1984. gada līdz mūsdienām. 

Tiesa, esi bez bēdu, jo pašam nebūs jālauza galva un jāmeklē vietas, kur uzskatāmāk redzēt klimata pārmaiņu sekas, jo “Google” to izdarījusi tavā vietā, piemēram, parādot kūstošo Kolumbijas ledāju Aļaskā vai arī mainīgo piekrasti Masačūsetsā. Tu vari ari vērot pilsētas izplešamies un mežus sarūkam vienā acumirklī. 

Izmēģini šo iespēju šeit. Ir iespējams arī meklēt konkrētu vietu pasaulē vai izvēlēties vienu no piecām piedāvātajām kategorijām: mainīgie meži, trauslais skaistums, enerģijas avoti, sasilstošā planēta un urbānā ekspansija. 

Pieejami arī vairāk nekā 800 komplekti, kurus “Google” salikusi kopā. Piemēram, vēro, kā kūst ledāji, izplešas saules enerģijas fermas, upes maina savu tecējuma virzienu vai izžūst ezeri.  

“Mūsu planēta pēdējā pusgadsimta laikā ir pieredzējusi straujas vides izmaiņas – vairāk nekā jebkurā citā laikā cilvēces vēsturē. Daudzi no mums paši savā dzīvē ir pieredzējuši šīs izmaiņas. Es pats biju starp tūkstošiem kaliforniešu, kuriem bija jāevakuējas no savām mājām savvaļas ugunsgrēku dēļ pagājušajā gadā. Citiem cilvēkiem varbūt klimata pārmaiņu sekas šķiet abstraktas un tālu esošas, piemēram, ledāju kušana,” rakstīja “Google Earth” pārstāve Rebeka Mūra. 

Jaunajā rīkā ir izmantoti 24 miljoni satelītattēlu un bija nepieciešami 2 miljoni stundu, lai šo milzīgo attēlu daudzumu apstrādātu un no tā izveidotu video mozaīku. Par laimi, “Google” šim darbam izmantoja dabai draudzīgus datu centrus, kas pilnībā darbojas ar atjaunojamo enerģiju, rakstīts vietnē "Science Alert".

Šis rīks ir pilnīgi brīvi pieejams bez maksas, un to iespējams lietot tāpat kā “Google Earth”. Ir tiešām vērts izpētīt, kā mūsu planēta ir mainījusies pēdējo 40 gadu laikā.

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu