Spriedze Balkānos: nopludināts dokuments par robežu pārvilkšanu bijušajā Dienvidslāvijā

Slovēnijas konservatīvais premjerministrs Janezs Janša FOTO: Reuters/ScanPix

Bažas par jauniem konfliktiem Balkānos raisījis, iespējams, no Slovēnijas premjerministra biroja nopludināts nesaistošs dokuments ar plāniem pārvilkt Dienvidslāvijas sabrukuma rezultātā izveidojušos valstu robežas un samazināt Bosnijas un Hercegovinas teritoriju par divām trešdaļām.

Neparakstītais dokuments jau nonācis Eiropas Savienības (ES) augstāko amatpersonu uzmanības lokā. Tajā izklāstīts ierosinājums, ka Serbija, Horvātija un Albānija varētu paplašināties, pārņemot teritoriju no kaimiņvalstīm Bosnijas un Hercegovinas, Ziemeļmaķedonijas un Kosovas.

Ideja par etniski viendabīgu valstu izveidošanu Balkānos ir plaši kritizēta, kā arī ir pretrunā ar ES un citu starptautisko spēlētāju pūliņiem.

Dokumentu nopludināja Slovēnijas medijs "Necenzurirano". Tajā minēts, ka Serbija varētu pievienot Serbu Republiku - Bosnijas administratīvo apgabalu, kur vairums iedzīvotāju ir etniskie serbi. Savukārt tās teritorijas, kurās vairākums ir horvāti, varētu tikt pievienotas Horvātijai, kamēr Albānijai tiktu pievienotas Kosovas un Ziemeļmaķedonijas daļas, kuras galvenokārt apdzīvo albāņi. Kosovas ziemeļi, kur vairums iedzīvotāju ir serbi, iegūtu lielāku autonomiju.

Tas ir neoficiāls dokuments, kurā ieskicēti galvenie sarunu punkti un kas konfidenciāli tiek izplatīts valdību un institūciju starpā. Izskanējis, ka dokuments ticis nopludināts no Slovēnijas premjerministra Janeza Janšas biroja. Viņš raidorganizācijai "Euronews" to nedz apstiprināja, nedz noliedza.

Taču Slovēnijas prezidents Boruts Pāhors pagājušomēnes vizītē Bosnijā esot runājis par valsts robežu pārvilkšanu,

2

apstiprinājis viens no Bosnijas un Hercegovinas trim prezidentiem Šefiks Džaferovičs.

"Slovēnijas prezidents sacīja, ka noteiktās ES aprindās esot cilvēki, kuri uzskata, ka nepieciešams "pabeigt Dienvidslāvijas likvidēšanas procesu", pirms Rietumbalkānus varēs integrēt [Eiropas] Savienībā," norādījis Džaferovičs. "Es atbildēju, ka Dienvidslāvijas likvidēšana jau ir notikusi. Tad viņš jautāja, vai ir iespējama mierīga Bosnijas sadalīšana, uz ko es [..] atbildēju, ka tie, kuri popularizē šādas idejas, dzen šo valsti un reģionu karā."

Džaferovičs sacīja, ka neoficiālais dokuments esot acīmredzams mēģinājums destabilizēt valsti un ka tas Bosnijā raisījis pamatotas bažas. "Es nedomāju, ka šī ideja nāca no Briseles amatpersonām, bet gan no radikālām aprindām, kas savas reakcionārās idejas mēģina pasniegt kā eiropeiskas," viņš uzsvēra. "Jebkāda robežu pārvilkšana saskaņā ar etnisko sastāvu destabilizētu ne tikai Bosniju un reģionu, bet arī visa kontinenta stabilitāti."

Albānijas premjerministrs Edi Rama apstiprinājis dokumenta pastāvēšanu, kā arī norādījis uz Slovēnijas premjera saistību ar to.

Slovēnijas prezidenta Pāhora pārstāvis norādījis, ka viņš iestājoties par Bosnijas un Hercegovinas teritoriālo nedalāmību. 

Slovēnija bija pirmā valsts, kas atdalījās no Dienvidslāvijas asiņainā sadalīšanās procesa sākumposmā. Kā turīgākā no bijušajām Dienvidslāvijas republikām tā uzņēma strauju kursu uz ES.

Slovēnijas žurnāla "Mladina" žurnālists Roberts Boteri norāda - tas, ka Janša liedzas apstiprināt vai noraidīt izskanējušo informāciju, ir sava veida atzīšanās. "Lai arī par autora vārdu var diskutēt, ir skaidrs, ka tas nācis no aprindām, kurās apgrozās Janša, [Ungārijas premjerministrs] Viktors Orbāns un [Serbijas prezidents] Aleksandrs Vučičs," viņš uzskaita.

Boteri norāda, ka Slovēnijā ziņas par dokumentu izpelnījušās negatīvu reakciju. "Slovēnijas iedzīvotāji ir šausmās un nobijušies, jo mēs visi zinām, ko pirms 30 gadiem Bosnijā nozīmēja etnisko robežu maiņa," norāda Boteri, dodot mājienu par asiņainajiem kariem Dienvidslāvijā un Srebrenicas slaktiņu.

Uz augšu
Back