Astronomi, iespējams, atraduši Zemei tuvāko melno caurumu (9)

Tas atrodas aptuveni 1500 gaismas gadu lielā attālumā no mūsu planētas – Vienradzī, kas ir zvaigznājs Piena Ceļā. Šis ir Zemei tuvākais iespējamais melnais caurums, ko atraduši astronomi, vēstīts vietnē "Science Alert".

Ohaio Universitātes pētnieku komanda šo melno caurumu nodēvējusi par Vienradzi par godu tā mājvietai un ārkārtīgi retajām rakstura īpašībām. 

“Kad pētījām saņemtos datus, šis melnais caurums – Vienradzis – pēkšņi parādījās,” stāstīja astronoms Tarindu Jajasinghe 

Kāpēc tas netika pamanīts agrāk? Izrādās, ka mums virsū bija tādas kā astronomiskās klapes. 

Teorijas liecina, ka melno caurumu masa var būt ļoti dažāda – no sīkiem pirmatnējiem melnajiem caurumiem līdz supermasīviem gigantiem. Tiesa, ja runā melnajiem caurumiem, kas radušies pēc supernovas, astronomi gadu laikā ir atklājuši “masas spraugu”. 

Ja zvaigzne pēc tās nāves masas ziņā kļūst mazāka par 2 līdz 3 mūsu Saulēm, tā kļūst par neitronu zvaigzni, nevis melno caurumu. Vēl nesen zinātnieki nebija atraduši nevienu melno caurumu, kuru masa ir mazāka par 5 mūsu Sauļu masām. Rezultātā rodas šī “masas sprauga”. 

Pirms tika atklāti objekti, kas atbilst šai “masas spraugai”, to eksistence bija tik apšaubāma, ka zinātnieki neņēma vērā iespēju, ka tādi varētu pastāvēt. Tomēr tagad pētnieki uz to visu palūkojās no citas perspektīvas, pieņemot, ka varētu eksistēt ļoti mazi melnie caurumi. 

Izanalizējot datus no vairākiem teleskopiem un satelītiem, pētnieki atklāja sarkano milzi Vienradža zvaigznājā, kas bija sava mūža pēdējā stadijā. 

Gravitācijas ietekme uz šo zvaigzni lika domāt, ka tās orbītā ir sīks melnais caurums. Zinātnieki aplēsa, ka tā masa varētu būt līdzvērtīga 3 Sauļu masām. 

Līdzīgi kā Mēness gravitācija ietekmē Zemes okeānus, izraisot paisumu un bēgumu, tā arī melnie caurumi ietekmē zvaigznes, skaidroja astronoms Tods Tompsons, kurš iepriekš palīdzēja atklāt citus nelielos melnos caurumus. 

“Vienkāršākais skaidrojums ir tāds, ka tas ir melnais caurums. Šajā gadījumā vienkāršākais skaidrojums ir ticamākais,” teica Tompsons. 

Desmitiem gadu nebija skaidrs, vai kaut kas var eksistēt šajā “masas spraugā” starp divām mirušām zvaigznēm. 

Vienradzis tagad pievienojas vairākiem citiem sīkajiem melnajiem caurumiem, lai palīdzētu atrisināt šo kosmosa mistēriju. Tiesa, jaunā pētījuma rezultātus vēl nepieciešams oficiāli apstiprināt. 

Pētījuma rezultāti tiks publicēti zinātniskajā žurnālā “Monthly Notices of the Royal Astronomical Society”, bet pētījums pagaidām atrodams šeit.