Daži gadi, lai glābtu planētu jeb uzņēmumi visai kūtri cīnās pret klimata krīzi

Ceturtdien publiskotajā dokumentā ilgtspējīgo finanšu uzņēmums “Arabesque” salīdzinājis pasaulē lielāko kompāniju centienus risināt klimata krīzi, ierobežojot kaitīgos izmešus. Pētot kompāniju radīto izmešu apjomu 2015. un 2019. gadā, secināts, ka pašlaik 25% uzņēmumu sasniedz mērķus, ko izvirza Parīzes vienošanās, kas paredz ierobežot vidējās globālās temperatūras kāpumu par 1,5 grādiem.

Neraugoties uz to, ka arvien vairāk kompāniju apņemas risināt klimata krīzi, kaitīgo izmešu daudzums atmosfērā nonāk arvien vairāk. Sākotnējie dati liecina, ka no 2015. līdz 2019. gadam kaitīgo izmešu apjoms ir palielinājies, taču pērn bijis pirmais gads, kad bijis vērojams izmešu samazinājums.

Uzņēmuma vadītājs Džordžs Kells saka, ka kopumā uzņēmumu uzvedībā ir vērojamas izmaiņas, tomēr ar to nav pietiekami, lai reāli palīdzētu cīnīties pret klimata pārmaiņām.

“Šis ir kritisks gads. Laika kļūst arvien mazāk. Mums ir jārīkojas arvien izlēmīgāk, jo, lai glābtu planētu, mums ir palikuši vien daži gadi,” norāda Kells.

“Arabesque” pētījums atklāj, ka Zviedrijā, Vācijā, Šveicē, Somijā un Japānā ir visvairāk uzņēmumu, kas atbilst Parīzes vienošanās standartiem.

Tāpat pētījumā noskaidrots, ka 15% kompānijas, kuru kopējā tirgus vērtība ir pieci triljoni dolāru, nepublisko datus par kaitīgajiem izmešiem. Lai arī arvien vairāk uzņēmumu to ir sākuši darīt, “lielo uzņēmumu nevēlēšanās atklāt šos datus var būtiski bremzēt korporatīvo iesaisti klimata krīzes risināšanā,” norāda viena no pētījuma autorēm Rebeka Tomasa.

Pētījuma rezultāti publiskoti laikā, kad sācies virtuāls divu dienu samits saistībā ar klimata krīzes jautājumiem, ko vada ASV prezidents Džo Baidens. Konferencē piedalīsies arī citu valstu līderi, un galvenais mērķis ir “pietiekami ātri reaģēt, lai būtu iespējams gan iesaistīties klimata krīzes risināšanā, gan gūt ekonomisku labumu”.

Kells bilst, ka valstu valdības līdz šim ir bijušas kūtras savā rīcībā cīņā pret klimata krīzes radītajām sekām. Daudzas valstis pagaidām neievieš nodokļus uzņēmumiem, kas rada lielāko oglekļa piesārņojumu. Pierādīts, ka tas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt emisijas.

“Mums ir jāliek maksāt par oglekļa izmešiem vairāk, lai panāktu sistēmiskas pārmaiņas. Tā noteikti nav “maza vienība”, un ir apsveicami, ka ceturtā daļa kompāniju ir sasniegušas Parīzes vienošanās mērķus. Tomēr vēl ir ilgs ceļš ejams,” saka Kells.

Viņš piebilst, ka ir ļoti pozitīvi vērtējams, ka, piemēram, Eiropas bijušās naftas un gāzes kompānijas ir pievērsušās atjaunojamajiem resursiem un elektrifikācijai. Pāreja uz elektroautomobiļu ražošanu ir vēl viena progresa zīme, kas pirms dažiem gadiem vēl nebija iedomājama.

“Mērķis samazināt oglekļa izmešus ir jāīsteno nekavējoties, un uzņēmumiem tas būs jādara piespiedu kārtā – būs tie gatavi vai ne. Tie, kuri domā uz priekšu un atbalsta augstāku maksu par oglekļa izmešiem, viennozīmīgi nākotnē būs labākās pozīcijās,” tā Kells.