Saeimas Ārlietu komisija šodien pieņēma paziņojumu par solidarizēšanos ar Čehiju, aicinot Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstis vienoties par koordinētu rīcību, lai stingri reaģētu uz "Krievijas izlūkdienestu destruktīvajām, pret abu organizāciju dalībvalstu interesēm un drošību vērstajām darbībām un veiktu nepieciešamos atbildes pasākumus", informēja parlamenta Preses dienestā.
"Krievijas dienestu darbības ES un NATO dalībvalstīs ir destabilizējošas, pat klaji noziedzīgas, un Krievija jau ilgstoši šādā veidā klaji pārkāpj sev saistošās starptautiskās vienošanās un savstarpējā cieņā balstītu starpvalstu attiecību veidošanas normas. Lai gan šī uzvedība gadu gaitā kļuvusi teju sistēmiska, ir jāapzinās, cik nopietni ir Čehijas atbildīgo dienestu secinājumi par 2014.gada notikumiem Vrbetices munīcijas noliktavā, kurā gāja bojā divi cilvēki," sacījis Saeimas komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).
Ārlietu komisijas paziņojumā augsti vērtēta Čehijas atbildīgo dienestu veiktā izmeklēšana un sniegtie secinājumi, kas apliecina Krievijas Militārā izlūkošanas dienesta iesaisti 2014.gadā pastrādātajos noziegumos.
Komisijas deputāti paziņojumā uzsver, ka šie Krievijas Militārās izlūkošanas dienesta noziegumi izdarīti neatkarīgas un suverēnas valsts - Čehijas - teritorijā, tādējādi rupji pārkāpjot Vīnes Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem.
Deputāti paziņojumā pauž atbalstu Čehijas varas iestāžu lēmumiem un atbildes pasākumiem, kas īstenoti, izraidot 18 Krievijas amatpersonas, kuras identificētas kā tās izlūkdienestu darbinieki, kā arī pasākumiem, ko Čehija īstenos turpmāk.
Dokumentā nosodīta Krievijas nesamērīgā atbildes reakcija - 20 Čehijas vēstniecības Maskavā darbinieku izraidīšana, kā arī pret Čehiju vērstie draudi.
Tāpat deputāti paziņojumā pauž bažas par destabilizējošām darbībām, kuras Krievija turpina ES un NATO dalībvalstu suverēnajās teritorijās.
Kā ziņots, Latvija, Lietuva un Igaunija, solidarizējoties ar Čehiju un konsultējoties ar sabiedrotajiem Eiropas Savienībā (ES) un NATO, piektdien paziņojušas, ka izraida no valsts Krievijas diplomātus.
Tādējādi visas trīs Baltijas valstis apliecinājušas atbalstu Čehijai, kura pagājušajā sestdienā izraidīja 18 Krievijas diplomātus, kas saskaņā ar Čehijas izlūkdienesta atzinumu ir Krievijas izlūkdienestu slepenie aģenti. Kā ziņots, atbildot uz to, Krievija izraidīja 20 Čehijas vēstniecības darbiniekus.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pieņēmis lēmumu pasludināt vienu Krievijas vēstniecības diplomātu par Latvijai nevēlamu personu.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM) šāds lēmums ir pieņemts, solidarizējoties ar Čehijas valdību saistībā ar Krievijas izlūkdienestu nelegālajām aktivitātēm Čehijā, kā arī izvērtējot Krievijas vēstniecības diplomāta darbību un konstatētos pārkāpumus Latvijā. Lēmums ir balstīts arī savstarpējās konsultācijās ar ES un NATO sabiedrotajiem un atbildīgo Latvijas institūciju sniegtajā informācijā.
ĀM uzsvērusi, ka Latvija ir ieinteresēta veidot attiecības ar Krieviju, balstoties savstarpējā cieņā, starptautiskajās tiesībās un Vīnes Konvencijā par diplomātiskajiem sakariem noteiktajos principos. Krievijas rīcība jau ilgstoši liecina par sistēmiskiem šādu principu pārkāpumiem un drošības situācijas pasliktināšanu, norādīts paziņojumā.
Kā ziņots, lēmumu izraidīt Krievijas diplomātus Čehijas varasiestādes pieņēma, nonākot pie slēdziena, ka Krievijas izlūkdienesti ir saistīti ar sprādzienu munīcijas noliktavā Čehijā 2014.gadā, bet ceturtdien Prāga paziņoja, ka Čehija būs jāatstāj vēl 63 Krievijas vēstniecības darbiniekiem, lai atlikušo darbinieku skaitu pielīdzinātu tam, kāds palicis Čehijas vēstniecībā Maskavā.
Čehijas valdība arī lūgusi Eiropas Savienības un NATO partnervalstis solidarizēties ar to un izraidīt daļu Krievijas vēstniecību darbinieku. Solidaritāti ar Čehiju jau apliecinājusi arī Slovākija, paziņojot par trīs Krievijas diplomātu izraidīšanu.
