Kā uz ceļa izķer "sliktos" kravas auto vadītājus (14)

Kāds LTV raidījuma 4.studija skatītājs ir pārliecināts, ka pārkrautie smagie transportlīdzekļi iznīcina ceļus, un par to jau vairākkārt ziņojis policijai, kur viņam atbild, ka neesot specializēto līdzekļu transportlīdzekļa masas noteikšanai.

"Cik tad ir šo specializēto kontroles vienību? Kādēļ tās tik reti redz darbībā un galvenokārt uz valsts nozīmes autoceļiem, bet uz mazākas nozīmes autoceļiem - nekad?" vaicā skatītājs.

Valsts policijas Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas inspektors Artūrs Smilga 4.studijai pastāstīja, ka kontrole notiek, taču tā vairāku apstākļu dēļ ir ļoti laikietilpīga. Pēc viņa teiktā, kontrole var aizņemt pat vairākas stundas, bet, ja tiek konstatēti pārkāpumi, tad gadās, ka procesuālo darbību veikšanai ar vienu dienu pat nepietiek.

Viena no problēmām, lai pārbaudītu, vai transportlīdzekļi atbilst pieļaujamajai faktiskās masas un ass slodzei, ir piemērotu pārbaudes vietu trūkums. Smilga stāsta, ka kravas auto svēršanai ir nepieciešams līdzens laukums ar cietu segumu, kas garumā atbilst trīs kravas auto sastāviem. Piemēram, ja tiek svērts baļķvedējs, kas caurmērā ir 16 metrus garš, svēršanas laukuma garumam jābūt gandrīz 50 metrus garam. Uz zemesceļiem kravas auto svēršanu vispār nav iespējams veikt. 

Kā notiek pārbaude un ko pārbauda

Ja ir aizdomas par transportu, kas ir pārsniedzis svara ierobežojumus, bet brauc pa zemesceļu, tad to aptur un liek sekot līdzi policistiem līdz tuvākajai kontroles vietai. 

Latvijas teritorijā Valsts policijai ir 10 ekipāžas, kas veic smaguma mērījumus smagajām automašīnām. Pērn tās veica aptuveni 350 mērķtiecīgas kontroles tiem transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamatotas aizdomas, ka ir pārkāpums. Un pārbaužu rezultātā pērn tika sāktas aptuveni 650 administratīvās lietvedības - jo atbildība paredzēta gan transportlīdzekļa vadītājam, gan pārvadātājam. 

Ja Latvijā ir desmit svara mērīšanas ekipāžas, bet kopumā gada laikā tiek veiktas tikai 350 pārbaudes, tas nozīmē, ka ar vienu iekārtu 10 dienu laikā tiek veikta tikai viena pārbaude. Tas liek uzdot neērto jautājumu – vai to var uzskatīt par efektīvu darbu?

Smilga norāda, ka netiek pārbaudīts tikai automašīnu kopējais svars. Tiek pārbaudīti arī tahogrāfi, šoferu darba un atpūtas laika grafika ievērošana, vai ir nomaksāta autoceļu lietošanas nodeva u.c.

Kopumā pērn veiktas ap 13,5 tūkstošiem pārbaužu, un policists atzīst, ka cilvēkresursi ir problēma.

Arī tāpēc policija cenšoties neveikt pārbaudes ķeksīša pēc, bet gan mērķtiecīgi apturēt tikai tos transportlīdzekļus, par kuriem ir aizdomas.

Sods par nelielu masas pārkāpumu lēšams vairākos simtos eiro, taču nereti piespriestie  sodi ir krietni iespaidīgāki. Par ass, tilta slodzes pārkāpumu pārvadātājam var piemērot sodu līdz pat 5700 eiro, un naudas sodi var summēties, ja ir pārsniegta arī faktiskā masa un pilnā masa.

Rekords pieder lietuviešu pārvadātājam, kuram piesprieda teju 14 tūkstošu eiro sodu.

Lai izvairītos no soda un riteņu bloķētājiem, smago automašīnu vadītāji ātri vien savā starpā sazinās, ja pamana policijas kontroli. Tie, kuri pārsniedz svara ierobežojumus, vienkārši stāv ceļu malās un nogaida. 

"Viņiem ir savas "WhatsApp" grupas, viņiem ir rācijas transportlīdzekļos. Viņi paziņo par to, ka, piemēram, pie Rīgas uz A2 stāv ekipāža un veic kontroli. Viss – neviens vairs nebrauks pa to ceļu un nav vajadzības vēl papildu ekipāžas tur norīkot. Drīzāk tās ekipāžas ir jāliek uz tiem ceļiem, pa kuriem ir iespējams apbraukt šo kontroles vietu, ko mēs arī cenšamies darīt ar tiem resursiem, kas mums ir," norādīja Smilga.

Latvijā ir uzstādīta arī priekšatlases sistēma, kas uz šosejas veic aptuveno svara mērījumu brīdī, kad transportlīdzeklis pārbrauc tai pāri. Tālāk jau sistēmā parādās informācija, kas ļauj ar lielāku precizitāti veikt kontroli potenciālajiem pārkāpējiem.