Šogad Latvijā pieaudzis skolēnu skaits, kuri izvēlas iegūt profesionālo izglītību

IZM apkopotie dati liecina, ka šajā mācību gadā 59,9% skolēnu mācās vispārējā izglītībā, bet 40,1% skolēnu mācās profesionālajā izglītībā. Savukārt iepriekš, 2019./2020.mācību gadā, 60,7% skolēnu mācījās vispārējā izglītībā, bet 39,3% profesionālajā izglītībā. Taču, salīdzinot situāciju no 2002. līdz 2009.gadam, tad profesionālo izglītību izvēlējās apgūt vidēji 31% jauniešu pēc 9.klases.

Ministrija skaidroja, ka profesionālās izglītības prestižs acīmredzami palielinās. Plānošanas dokumentos kā mērķis noteikta proporcija 50 pret 50 - IZM to uzskata par ambiciozu mērķi, kas sabiedrībai sniedz vēstījumu par profesionālās izglītības vērtību un pienesumu tautsaimniecības attīstībai.

IZM atzīmēja, ka, stiprinot profesionālās izglītības iestādes, pēdējo 10 gadu laikā veikta profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija, piemēram no 92 IZM padotības iestādēm iestāžu skaits ticis samazināts līdz 31 iestādei 2019.gadā.

Saskaņā ar profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm tika optimizēts skolu tīkls, un uz šī pamata izveidoja lielos tehnikumus - profesionālās izglītības kompetences centrus (PIKC), kas patlaban veido sistēmas "mugurkaulu". Kā skaidroja IZM, tādējādi varēja koncentrēt investīcijas, mērķtiecīgi ieguldot tos PIKC. Tas profesionālās izglītības iestāžu tīklu un sistēmu padarīja konkurētspējīgāku un kvalitatīvāku.

Pēc ministrijas paustā, profesionālās izglītības iestāžu tīkls ticis sakārtots visā Latvijā, piemēram, Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī un Rīgā tika apvienotas vairākas profesionālās izglītības iestādes. Profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana joprojām turpinās, lai īstenotu efektīvāku pārvaldību un nodrošinātu iepriekšējo periodu ieguldījumu ilgtspēju. 

Profesionālās izglītības iestāžu darbībai un sniegumam šajā gadā tiek pievērsta īpaša uzmanība, analizējot skolu attīstības iespējas un riskus, lai tādējādi sekmētu resursu efektīvu izlietojumu, nodrošinātu iepriekšējo periodu ieguldījumu ilgtspēju un novērstu programmu dublēšanos vienā reģionā. "Ir ļoti svarīgi audzēkņiem nodrošināt kvalitatīvu un konkurētspējīgu profesionālās izglītības piedāvājumu," sacīja ministrijā. 

IZM uzsvēra, ka Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā ir piešķirtas būtiskas investīcijas profesionālās izglītības iestāžu modernizācijai - mācību aprīkojuma un infrastruktūras uzlabošanai. Kopējais pieejamais finansējums ir vairāk kā 105 miljoni eiro, tai skaitā no Eiropas Reģionālais attīstības fonda (ERAF) - 88 miljoni eiro un nacionālais finansējums vairāk nekā 17 miljoni eiro. 

Kā informēja ministrijā, finansējums piešķirts aprīkojuma un iekārtu iegādei 17 prioritāro izglītības tematisko jomu vai programmu grupās, mācību un koplietošanas telpu un āra laukumu infrastruktūras modernizēšanai vai jaunu izveidei, metodiskā centra funkciju stiprināšanai, dabaszinātņu (fizika, ķīmija, bioloģija) un matemātikas kabinetu iekārtošanai un jaunu izveidei, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ieviešanai un ergonomiskas mācību vides izveidei. Projekta noslēgumā 70-80% profesionālās izglītības iestāžu būs pilnībā modernizētas.

Tāpat esot uzlabots izglītības saturs - profesionālās izglītības satura reforma šobrīd jau ir noslēguma fāzē. Tā izglītības satura veidošanā arvien vairāk tiek iesaistīti darba devēji, kas nosaka prasības profesijas standartiem un profesijas kvalifikācijas prasībām - lai iegūtās zināšanas un prasmes vairāk atbilstu darba tirgus vajadzībām. Jaunais kompetenču saturs balstīts sasniedzamajos mācīšanās rezultātos, tiek ieviestas modulārās profesionālās izglītības programmas, tāpat arvien vairāk tiek īstenotas darba vidē balstītās mācības, kas sniedz iespējas jau agrīni strādāt reālā darba vidē.

Tā kā profesionālās izglītības iestādēs un programmās ir ieguldīti ievērojami ES struktūrfondu un valsts budžeta līdzekļi, IZM sacīja, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai atjaunotā infrastruktūra tiek izmantota kvalitatīvas profesionālās izglītības īstenošanā jauniešiem, pieaugušajiem, kā arī citu izglītības iestāžu pedagogiem. 

Pēc IZM paustā, plānotas arī turpmākas investīcijas, lai modernizētu profesionālo izglītību un paaugstinātu tās konkurētspēju un prestižu atbilstoši darba devēju un tautsaimniecības nozaru prasībām.