S, 20.08.2022.

Kā pasargāt veselības aprūpes darbiniekus no Covid-19 laika agresijas?

TVNET/LTV De Facto
Kā pasargāt veselības aprūpes darbiniekus no Covid-19 laika agresijas?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Valsts kanceleja, Gatis Rozenfelds

Covid-19 laikā pieaug agresija, tostarp pret pret mediķiem un veselības aprūpes darbiniekiem. Uzbrukums kurjeram pie Covid-19 analīžu punkta Lieldienās ir uzskatāmākais šīs agresijas piemērs, jo - fizisks. Tomēr veselības aprūpes nozarē strādājošajiem nākas sastapties arī cita veida uzbrukumiem un draudiem, kuru nereti kā agresiju nemaz neatpazīst un gan nozarē, gan policijā interpretē dažādi, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

Kad ģimenes ārste Gundega Skruze-Janava LTV raidījumā "Rīta Panorāma" pērnā gada decembrī atbalstoši izteicās par sejas masku valkāšanu, sociālajos medijos sekoja viņai veltīti naidīgi komentāri. Cita starpā bija, piemēram, mudinājums ārstei sadot pa seju.

Toreiz intervijā "Panorāmai" policijā norādīja arī uz nopietnu apsūdzību iespējamību aizkarošo komentāru autoriem, jo pirmšķietami tajos bija saskatāmas gan vajāšanas pazīmes, gan neslavas celšana, gan, iespējams, pat draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagus miesas bojājumus.

Tomēr vēlāk ierosinātajā kriminālprocesā smagākās versijas neiekļāva. Skruze-Janava, raidījumam atzina, ka policija aicinājumu uz vardarbību komentāros tomēr nesaskatīja.

"Bet piedāvāja ierosināt krimināllietu par goda un cieņas aizskaršanu internetā un stāstīja, ka ļoti daudz tādu gadījumu Latvijā nemaz neesot.

Un tad bija tas jautājums, vai es esmu uz to gatava. Es teicu - jā, protams. Ja neviens to nedarīs, tad nekas arī nenotiks," atcerējās ārste.

Kādēļ izvēlēts šāds traktējums, policijā detaļās nekomentē, tomēr norāda – galvenais esot panākt rezultātu, lai notikušo neatstātu bez sekām.

"Iespējams, ka ir kaut kādi apstākļi, kas, teiksim tā, tika vērsti uz to, lai šī lieta tiktu novesta līdz loģiskām beigām un lai vainīgā persona, kura, es ceru, tiks noskaidrota, saņemtu attiecīgu atbildību un sodu par savu rīcību," sacīja Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes galvenais inspektors Kristaps Kalniņš.

Cik daudz ir šādu gadījumu un ar ko tie beigušies, policijā nevar pateikt, jo to gluži vienkārši neuzskaita. Tikmēr nozarē secina - lai gan kopumā epizodiski dusmas un draudi nav nekas jauns, Covid-19 laika nogurums un sabiedrības polarizācija to vairo.

Arī, piemēram, pret klientu apkalpošanas centrā strādājošajiem, kas iedzīvotājiem zvana ar Covid-19 saistītos jautājumos, stāsta Veselības centru apvienības pārstāve Līga Ribkinska:

"Līdz pat tam, ka šie darbinieki tiek nosaukti likumpārkāpēju vārdos, izmantojot tādu diezgan smagu leksiku.

Un tie aizvainojumi un apvainojumi lielākoties ir sasaistīti ar to, ka speciālisti ar savu zvanu vēlas pasliktināt dzīves kvalitāti, vēršas pret veselu iedzīvotāju grupu, lai saīsinātu viņu dzīves laiku."

Izšķirt, kur ir vienkārši strīds vai saasinātas emocijas un kur - jau draudi, ne vienmēr ir vienkārši. Tomēr vēršanās pret mediķiem ir arī organizēta.

Februārī un martā, piemēram, ģimenes ārsti saņēma vēstules no kovidskeptiķu organizācijām, kurās pausts, ka to saņēmēji nevarēs izbēgt no personiskās atbildības par Covid-19 laika ierobežojumiem, un paģērēja sniegt ziņas, kas varētu "kalpot par pierādījumu vainas mīkstināšanā un atbildības izslēgšanai".

Arī vēstules tagad vērtē policija, jo tajā vērsās gan atsevišķi ārsti, gan Veselības ministrija, kurai savukārt to lūdz izvērtēt Ārstu biedrība.

"Es domāju, ka vistrakākais ir vērsties pret mediķiem, kuri tāpat jau ir noguruši šī gada laikā, izdeguši, un jāsaka godīgi – es priecājos, ka vēl ir kas strādā," sacīja Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece.

Par psiholoģisko teroru ārstniecības iestādēs sauc arī pēdējā laika praksi mediķiem klātienē veltīt aizskarošus komentārus un provocējošus jautājumus, filmēt un to visu vēl raidīt tiešraidē sociālajos tīklos. Vienlaikus mediķi gan mēģinot neļauties tam sevi ietekmēt.

"Nu, pazemot mediķus, protams, var, bet mēs esam diezgan jau izturīgi pret visām šīm provokācijām.

Un tādēļ diez vai mūs tas ietekmē. Parādīt sabiedrībai, cik slimnīcā viss ir slikti vai ka kovida nav... Nu tie, kas ir domājoši cilvēki, viņi jau sapratīs, ka tas viss ir pilnīgi lieki, nevajadzīgi. Un, nu tie provokatori, viņi jau ir visu laiku. Tiem cilvēkiem nav ko darīt dzīvē, viņi var darīt to," sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.

Tomēr ārstniecības iestādēm tikt ar šo galā, gan aizstāvot mediķus, gan atbildot uz dažādām sūdzībām un pieprasījumiem no Covid-19 skeptiķiem prasa arī administratīvos resursus.

Slimnīcas juridiskās daļas vadītājs Eduards Broks stāsta: "Lai slimnīca sevi aizstāvētu, tiek vākti šie te materiāli, ierakstītas komunikācijas, printskrīni no sociālajiem tīkliem, lai gadījumā, ja mums ir jāpierāda kaut kāda veida fakti, lai mums ir šāda veida dokumenti. Un arī šādu resursu vākšana, protams, arī patērē laiku."

Kā palīdzēt mediķiem, gan arī ne vienmēr ir skaidrs, piemēram, ko darīt, ja nāk klāt ar ieslēgtu telefona kameru tiešraidei.

"Šajos gadījumos, protams, ir jautājums, vai ārstniecības personai arī nav savs kaut kāds privātums.

Protams, ka ir! Līdz ar to mums noteikti ir tiesības kaut ko tādu aizliegt. Tai pašā laikā nav instrumentu, lai panāktu to, ka šis mūsu tiesības vai lūgums tiek īstenots. Cilvēki ierodas, kaut kur novieto automašīnu, filmē un tā tālāk," viņš atzina.

Veselības ministrijas, kuras darbinieki arī piedzīvo līdzīgus uzbrukumus, parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (A/P!) sacīja: "Mēs uzskatām, ka patiesībā šis ir ļoti traucējoši.

Jau tā ir ļoti smagi smagos apstākļos strādājošiem medicīnas darbiniekiem, un tas ir risks gan lielākai viņu izdegšanai, gan arī šīs krīzes vadības un krīzes novēršanas darbības traucējums."

Ministrijā aicina par šādiem gadījumiem ziņot gan nozares pārraugam, gan policijai. Vienlaikus gan ministrijā secina, ka ne vienmēr ir skaidra interpretācija par draudīgām situācijām.

"Tas ir tāds debatējams jautājums, bet patiesībā es domāju, ka likumdošana arī varētu būt precīzāk noregulēta. Un es ļoti ceru, ka Iekšlietu ministrija arī šajā jautājumā papildus policistiem vai policijas darbiniekiem izvedīs arī kādus kursus par to, ja to jau nedara, kā tad šos jautājumus interpretēt un kā viņus risināt," norādīja Dūrītis.

Iekšlietu ministrijā šos jautājumus atteicās komentēt, norādot, ka tā tomēr esot policijas kompetence. Tur savukārt no vienas puses norāda uz policijas resursu trūkumu, no otras - atzīst, ka rīcības iespējas ir gana plašas.

"Krimināllikums paredz atbildību gan par vajāšanu, gan par neslavas celšanu, gan varbūt pat par huligānismu.

Protams, mēs varam runāt par sodu bardzības apjomu, tas ir noteikti atsevišķas diskusijas vērts, bet šobrīd nav tādas indikācijas, ka policijas darbiniekiem trūktu kāds instruments, lai spētu noskaidrot visus lietas apstākļus," sacīja Kalniņš.

Vai sāks uzskaitīt dažāda veida agresijas izpausmes pret veselības aprūpes darbiniekiem, policijā nevarēja atbildēt, gan atzīstot, ka tas varētu būt lietderīgi.

Vienlaikus policijā norādīja, ka līdzīgi cieš dažādas sabiedrības grupas. Līdz šim gan pietrūcis vienotas pieejas, kā uz to reaģēt, lai turklāt raidītu skaidru signālu par robežām, kuras nedrīkstētu pārkāpt.

Tiesa, pēdējā laikā ir bijuši vairāki notiesājoši spriedumi naida runas gadījumā internetā, kam sekoja gan īslaicīga brīvības atņemšana, gan piespiedu darbs. Līdz ar to ir arvien vairāk piemēru, ka agresijas paudējiem par savu rīcību jāatbild.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu