Jaunā Habla teleskopa attēlā redzama milzu zvaigzne uz iznīcības robežas

FOTO: AFP / Scanpix

Kosmosa brīnumi jau sen likuši mums ieplest acis, tomēr Habla teleskopa attēls, kas publicēts par godu aparāta 31. dzimšanas dienai, tagad liek ieplest arī muti.  

Attēlā redzama milzīga, ārkārtīgi spoža zvaigzne “AG Carinae”, kas no Zemes atrodas 20 tūkstošu gaismas gadu lielā attālumā un ir savā pirmsnāves fāzē, kļūstot zilgani mirdzoša. Mirstošas zvaigznes šajā fāzē pavada tūkstošiem gadu, kļūstot arvien nestabilākas un ar mainīgāku nokrāsu. 

“AG Carinae” ir aptuveni 70 reižu lielāka un miljons reižu spožāka par mūsu Sauli un cīnās, it kā cenšoties izvairīties no pilnīgas iznīcības. Ar gandrīz neticamu spēku tās gravitācija velk uz iekšpusi, kamēr radiācija laužas uz ārpusi, sasniedzot punktu, kad zvaigzne uzsprāgst, kā redzams šajā attēlā. 

Apkārt zvaigznei redzams milzīgs miglājs – gāzu un putekļu mākonis, kas nemitīgi izplešas un ir aptuveni piecus gaismas gadus plats. Tas ir tikpat liels attālums kā no mūsu planētas līdz Centaura Alfai – mums tuvākajai zvaigznei, izņemot Sauli, rakstīts vietnē "Science Alert".

Šī eksplozija norisinājās pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Attēlā redzams sarkanīgais materiāls, kas ir mirdzošās ūdeņraža gāzes un slāpekļa gāzes, kā arī zilganais materiāls - putekļi, kas izgrūsti no zvaigznes iekšienes. 

1

Aplēsts, ka šī zvaigzne no sevis izgrūdusi materiālu, kas ir ekvivalents 10 Sauļu masai. Šie īpašie gaismas priekšnesumi norisinās, kad zvaigzne ir uz savas iznīcības robežas. Kādā punktā zvaigzne var sarukt, kļūt mazāka un stabilāka, tomēr tikai uz mirkli. Šāda veida zvaigznes dzīvo tikai dažus miljonus gadu. Salīdzinoši mūsu Saules mūžs ir aptuveni 10 miljardi gadu. 

“Man patīk pētīt šāda veida zvaigznes, jo mani fascinē to nestabilitāte. Tās uzvedas dīvaini,” izteicās astronoms Kērstins Veiss.

Uz augšu
Back