Kāpēc daži cilvēki nepiedzīvo vakcīnas blakusefektus? (6)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Unsplash

Lielākajai daļai vakcīnu ir blakusefekti, un Covid-19 vakcīna nav izņēmums. Tāpēc daudziem zināms, ka sāpes rokā, nogurums, galvassāpes, drudzis vai nelaba dūša pēc vakcīnas ir pazīme, ka organisma imūnsistēma darbojas pareizi.  

Tomēr tas liek uzdot jautājumu: ja reiz blakusefekti pēc vakcīnas liecina, ka imūnsistēma darbojas kā pieklājas, tad blakusefektu trūkums liecina par to, ka imūnsistēma nav kārtībā? 

Esiet bez bažām, tas tā nav. “Pfizer” vakcīnas klīniskajos izmēģinājumos bija redzams, ka 50% dalībnieku nepiedzīvoja vakcīnas blakusefektus, tomēr imunitāti pret vīrusu beigās ieguva 90% dalībnieku. Savukārt “Moderna” vakcīnas blakusefektus piedzīvo tikai katrs desmitais cilvēks, savukārt imunitāti iegūst 95% vakcinēto, rakstīts izdevumā "The Conversation".

To varētu skaidrot, aplūkojot veidu, kā pēc vakcīnas imūnsistēma veido imunitāti pret attiecīgo vīrusu.

Lielākajā daļā Covid-19 vakcīnu tiek izmantots vīrusa proteīns, kas ņemts no koronavīrusa ārējā slāņa. Tādā veidā tiek atdarināta dabiska vīrusa infekcija, izraisot imūnsistēmas reakciju. 

Imūnsistēmas atzars, ko dēvē par iedzimto imunitāti, uz vīrusa proteīnu reaģē gandrīz nekavējoties, sākot cīņu ar to. Organismā sākas iekaisums, kura pazīmes ir drudzis un sāpes. Tātad iedzimtās imunitātes reakcija ir tā, kas izraisa plašāk sastopamākos vakcīnas blakusefektus dienu vai divas pēc vakcīnas saņemšanas. 

Ilgāka imunitāte, kas ir arī vakcinēšanās mērķis, tiek iegūta tikai pēc otrā imūnsistēmas atzara adaptīvās imunitātes reakcijas. Adaptīvās imunitātes rezultātā organismā rodas T šūnas un antivielas, kas aizsargā pret infekciju, ja organismā atkal nonāk vīruss. 

Atšķirībā no iedzimtās imunitātes adaptīvā imunitāte nevar izraisīt iekaisumu, tiesa, nesenos pētījumos parādīts, ka tā tomēr piedalās iekaisumā. Dažiem cilvēkiem abu šo imunitāšu reakcijas izpaužas kā blakusefekti, bet citiem tie vienkārši nav tik izteikti, lai tos varētu pamanīt. Jebkurā gadījumā imūnsistēma strādā un imunitāte pret vīrusu lielākoties ir nodrošināta. 

Kas izraisa atšķirīgas imūnsistēmas reakcijas? 

Zinātnieki ir novērojuši, ka par 65 gadiem vecāki cilvēki retāk piedzīvo blakusefektus pēc vakcīnas. Tas varētu būt novecošanas izraisītas imūnsistēmas darbības pasliktināšanās dēļ. Tiesa, tas var būt saistīts arī ar zemāku antivielu līmeni. Jebkurā gadījumā imunitāte pret vīrusu ir arī vecākiem cilvēkiem. 

Arī dzimumam ir nozīme. Kādā pētījumā tika secināts, ka 79% no cilvēkiem, kuri ziņoja par blakusefektiem, bija sievietes. Tam varētu būt kāds sakars ar testosteronu, kas mēdz mazināt iekaisumu. 

Maigākus vakcīnas blakusefektus varētu piedzīvot arī cilvēki, kuri cieš no hroniskām iekaisuma slimībām, piemēram, reimatoīdā artrīta, zarnu iekaisuma slimības vai izkaisītās sklerozes, un lieto imūnsupresīvos medikamentus. 

Tātad ir skaidrs, ka vakcīnas blakusefektus nevajadzētu uztvert kā vakcīnas efektivitātes rādītāju. Par spīti dažādajām imūnsistēmas reakcijām, lielākā daļa cilvēku beigu beigās iegūst imunitāti pret koronavīrusu.

Komentāri (6)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu