Valdība atbalsta Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no ES Atveseļošanas fonda

Ilustratīvs foto. FOTO: Marian Weyo, Shutterstock.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda.

Ministri atbalstīja Latvijas pieteikumu iesniegt Eiropas Komisijā (EK).

Latvijas pieteikums ES Atveseļošanas fondā paredz klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem novirzīt 676,2 miljonus eiro, digitālajai transformācijai - 365,29 miljonus eiro, nevienlīdzības mazināšanai - 370 miljonus eiro, veselības jomai - 181,5 miljonus eiro, bet likuma varai - 37 miljonus eiro.

No plāna izriet, ka 40% jeb 643,21 miljons eiro no ES Atveseļošanas fonda būs tiešs atbalsts komersantiem, nedaudz mazāk kā 60% jeb 1,15 miljardi eiro būs publiskais pasūtījums komersantiem, bet valsts pārvaldes izdevumi veidos 26,64 miljonus eiro.

Vienlaikus valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju līdz šā gada 29.aprīlim sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā (FM) priekšlikumu par inovāciju zinātniski tehnoloģiskās ekspertīzes kapacitātes stiprināšanu viena miljona eiro apmērā.

Tāpat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) tika uzdots līdz 29.aprīlim sagatavot un iesniegt FM priekšlikumu par bezizmešu transportlīdzekļu iegādi desmit miljonu eiro apmērā. Otrdien notikušajā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) informēja, ka patlaban notiek VARAM pārrunas ar inženieri un autosportistu Andri Dambi par iespējām Latvijā ražot elektroautobusus skolēnu pārvadājumiem.

Tāpat valdība uzdeva FM sadarbībā ar nozaru ministrijām līdz šā gada 31.maijam veikt Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna ieviešanas administratīvā sloga novērtējumu un sagatavot risinājumus papildu izmaksu segšanai, ņemot vērā EK norādes.

FM aģentūru LETA informēja, ka kopumā ieguldījumi plānoti sešās jomās - digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, veselībā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformā, kā arī likuma varas stiprināšanā.

Nozīmīgi ieguldījumi plānoti energoefektivitātes jomā - daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā. Paredzēti arī ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, kas potenciāli ļaus samazināt patērētājiem elektroenerģijas cenu par 3-5%. Tāpat paredzētas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.

Pēc FM paustā, būtisks atbalsts paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem. Vienlaicīgi plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai. Paredzēts atbalsts finanšu instrumentu veidā komersantu digitalizācijai, sniedzot atbalstu iekšējo resursu pārvaldības un loģistikas rīku attīstīšanai un digitalizācijai.

Nozīmīgas investīcijas plānotas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā. Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību paredzēts nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Tāpat reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu. Plānots atbalsta palielinājums sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, palielinot finansējumu deinstitucionalizācijas pasākumiem.

Slimnīcu līmeņošanas reformas ietvaros plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā vismaz desmit lielo slimnīcu un 40 sekundāro ambulatoru pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanā un vides pieejamībā.

Atbalsts tiks sniegts arī inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstības veicināšanā, papildus ieguldot klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība. Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai.

Ieguldījumi plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācībai, sākot no policistiem un beidzot ar augstākās tiesas tiesnešiem.

Tiks arī novirzīts finansējums sociālās iekļaušanas pasākumiem. Tāpat plānots atbalsts energoefektivitātes pasākumiem, uzsvaru liekot tieši uz daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes un uzņēmējdarbības energoefektivitātes pasākumiem. 

Papildu finansējums tiks novirzīts arī produktīvajām investīcijām pētniecībā un attīstībā. Plānā atbalstīta arī reģionālo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo izveide un plūdu risku samazināšanas pasākumi.

Uz augšu
Back