T, 10.08.2022.

Pētījums: augstskolas diploms no vecuma vājprāta nepaglābs

TVNET
Pētījums: augstskolas diploms no vecuma vājprāta nepaglābs
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Augstskolas absolvente
Augstskolas absolvente Foto: Unsplash

Augstskolas diploms pašsaprotami ir noderīga lieta daudzējādā ziņā, tomēr jaunā pētījumā noskaidrots, ka tas neapturēs smadzeņu spēju samazināšanos vecuma dēļ. 

Gadu laikā vairākos pētījumos ir spriests par to, ka izglītības iegūšana var dažiem cilvēkiem novērst ar novecošanos saistītu atmiņas un domāšanas spēju pavājināšanos. Tomēr šajos pētījumos netika pierādīta cēloņsakarība. 

Jaunajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”, pētnieki risināja jautājumu par to, vai cilvēku izglītības līmenis ir saistīts ar smadzeņu novecošanos – atrofēšanos vai smadzeņu audu sarukšanu. 

Kopumā pētījumā netika atrasta nopietna saikne starp izglītību un smadzeņu veselību vecumdienās. 

Balstoties uz vairāk nekā 2000 eiropiešu smadzeņu magnētiskās rezonanses attēliem, pētnieki noskaidroja, ka augstāka izglītība ir tikai nedaudz saistīta ar lielāku smadzeņu audu masu. Laika gaitā cilvēki ar augstāku izglītību novecojot zaudēja tikpat lielu smadzeņu audu masu, cik mazāk izglītoti cilvēki. 

Atklājums liecina, ka izglītībai, kā izrādās, nav nopietnas ietekmes uz smadzeņu lielumu un izmaiņām vecumdienās, rakstīts izdevumā "UPI".

Protams, pētījums nekādā veidā nenoliedz citus augstākas izglītības sniegtos labumus smadzenēm. Viena teorija ir tāda, ka izglītība palīdz cilvēkiem labāk sadzīvot ar vecuma izraisītām izmaiņām smadzenēs. 

Tiek uzskatīts, ka labāk izglītotie cilvēki ir ar lielāku “kognitīvo rezervi”, proti, viņi spēj saglabāt lielākas smadzeņu spējas, smadzeņu audiem novecojoties. Tomēr tā gluži nav. 

Pētnieki stāsta, ka lielu lomu varētu spēlēt arī netieši faktori, proti, ņemot vērā, ka demences risku palielina sirds un asinsvadu slimības, labāk izglītotajiem cilvēkiem slimības risks ir mazāks, jo tiem ir labāki ienākumi, tātad veselīgāks dzīvesveids un pārtika. 

Jaunajā pētījumā tika iekļauti vairāk nekā 2000 eiropiešu vecuma grupā no 29 līdz 91 gadam. Visiem 11 gadu perioda laikā bija vismaz divas reizes jāļauj uzņemt smadzeņu magnētiskās rezonanses attēli. Kā jau bija gaidāms, vecākiem cilvēkiem bija mazāka smadzeņu audu masa nekā jaunākiem, savukārt korelācija starp smadzeņu lielumu un izglītību bija ļoti neliela. Neatklājās arī nekādi pierādījumi, ka cilvēkiem ar augstāku izglītību smadzenes noveco lēnāk. 

Šis pētījums bija paredzēts, lai noskaidrotu, kā dzīvesveids var palīdzēt samazināt vecuma vājprāta risku.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu