/nginx/o/2021/04/29/13752580t1h3f6e.jpg)
Pēdējos gados uzņēmumi elektriskos transportlīdzekļus biežāk izmantojuši mārketinga un imidža nolūkā, lai tādā veidā demonstrētu savu nostāju un vēlmi dot ieguldījumu piesārņojuma mazināšanā. Tomēr tagad gan Latvijā, gan visā pasaulē kompānijas sāk nopietni apsvērt elektriskos automobiļus ne tikai tāpēc, lai spodrinātu tēlu, bet tādēļ, ka elektriskais transports kļūst par ekonomiski pievilcīgu alternatīvu.
Komercauto piedāvājums ir ārkārtīgi plašs, un to lietotāju vajadzības - ļoti dažādas. Lai gan ir atzīts, ka elektriskā kravas transporta potenciāls pagaidām nav izmantojams visās nozarēs, tā sniegtās priekšrocības jau tagad var izmantot kompānijas, kuru automobiļi veic relatīvi nelielus attālumus, jo īpaši pilsētās. Šāda veida braucieni ir ikdiena uzņēmumiem, kas nodarbojas ar preču un kurjerpasta piegādēm. Tieši šīs divas transporta jomas ir tās, kurās, atjaunojot autoparku, tiek sperti visdrosmīgākie soļi inovāciju virzienā.
Globālās e-komercijas milzi Amazon jau tagad var saukt par vienu no lielākajiem elektromobiļu operatoriem pasaulē. Pagājušajā gadā tas uz Eiropas ceļiem izlaida teju 2000 elektriskos komercauto, un šā gada februārī Losandželosā darbu sāka pirmie elektriskie furgoni, piegādājot preces Amazon klientiem.
Pagaidām automobiļi strādā izmēģinājuma režīmā, bet nākamgad uzņēmums plāno izmantot 10 tūkstošus šādu furgonu un līdz 2030. gadam to skaitu palielināt līdz 100 tūkstošiem.
Kādi ir Amazon argumenti tik milzīga elektrisko furgonu parka ieviešanai? Uzņēmumam ir ambiciozs mērķis līdz 2040. gadam kļūt klimata neitrālam.
Kompānija lēš, ka elektriskie furgoni palīdzēs samazināt ekspluatācijas izmaksas, taču ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka elektroauto dos iespēju sasniegt pilsētu teritorijas, kur iebraukšana ar gaisu piesārņojošiem automobiļiem, jo īpaši ar dīzeļiem, būs ierobežota vai liegta pavisam.
Elektrisko transportlīdzekļu ieviešana Latvijā
Latvijā viens no piemēriem ir kurjerpasta kompānija DPD, kas elektrisko piegādes transportu izmēģina kopš 2019. gada un līdz 2022. gadam savu parku papildinās ar vairāk nekā 40 elektriskajiem furgoniem, tiem aizstājot iepriekš izmantoto tehniku. Lietuvā DPD savām vajadzībām iegādāsies 50 elektriskos furgonus, bet vēl 30 e-furgoni nodrošinās piegādes Igaunijā.
Kamēr daži Latvijas uzņēmumi plāno vai izsver videi draudzīgāka transporta iegādi, citi jau var dalīties pieredzē. Piemēram, APE Motors, kas nodarbojas ar auto rezerves daļu, kā arī servisu aprīkojuma un instrumentu tirdzniecību, izmanto 45 auto un divi no tiem ir elektriski.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Apalups stāsta, ka tas elektriskos Renault Kangoo Z.E. iegādājās jau 2016. gadā, un lēmuma pamatā primāri bija interese par elektromobiļu ekspluatācijas īpatnībām.
“Sākotnēji mūsu uzmanību piesaistīja iespēja iegādāties mazlietotus elektroauto, taču ražotāja politikas dēļ (tolaik pārdeva automašīnas, bet akumulatori bija jāīrē) tas nebija iespējams. Taču, kad tika veidots mašīnu pasūtījums no Latvijas un bija izdevīgs piedāvājums, mēs nopirkām jaunu auto un pēc laika tam pievienojās otrs,” stāsta A. Apalups.
Viņš atceras, ka šķietami nesenajā pagātnē pirmais laiks bijis neziņas pilns.
“Bija uzlādes kabelis, bet nebija, kur to iespraust – uzlādes infrastruktūra tikai sāka veidoties.”
Raugoties šodienas acīm, pirmās paaudzes elektriskā komercauto sniedzamība, 120 – 130 km, šķiet pieticīga, tomēr uzņēmums ir secinājis, ka automobiļus ir iespējams ekspluatēt racionāli un ikdienas maršrutus veido tā, lai var izmantot priekšrocības, piemēram, braukšanu pa sabiedriskā transporta joslām.
“Sākot mūsu elektrisko automašīnu ekspluatāciju, mani visvairāk pārsteidza divas lietas – reģeneratīvās bremzēšanas efektivitāte un tas, cik daudz ar līganu braukšanu var sataupīt atlikušo rezervi. Tehniski mašīnas ir bijušas pilnīgi uzticamas, un mēs lēšam, ka 100 km ceļa izmaksā ap diviem eiro,” pieredzē dalās A. Apalups.
Domājot par nākamo elektromobiļu iegādi, uzņēmums ir ieņēmis nogaidošu pozīciju, jo vēlas redzēt plašāku piedāvājumu.
“Protams, liela nozīme ir cenai, jo pirkumam ir jābūt ekonomiski pamatotam. Redzēsim arī, kādā virzienā attīstīsies politika – nodokļi un ekspluatācijas ierobežojumi. Šā vai tā, līdzšinējā pieredze ir bijusi pozitīva.”
Aizvien lielāka modeļu izvēle
A. Apalups piekrīt, ka viens no iemesliem, kādēļ citi uzņēmumi līdz šim samērā lēni investējuši elektromobiļos, ir bijis ierobežotais modeļu piedāvājums – mašīnu ar 3,5 t pilno masu ražotāju klāstā ir ļoti maz. To apstiprina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati, kas parāda, ka 2019. gadā vairāk nekā pusi elektrisko komercauto tirgus Eiropā veidojuši divi zīmoli.
Tomēr situācija mainās, un, salīdzinot ar laiku pirms gada, uzņēmējiem domātais transporta piedāvājums paplašinās. Piemēram, Citroën jau šogad piedāvās divus neliela izmēra komerciālos elektroauto - furgonu ë-Jumpy un drīzumā arī vēl kompaktāku ë-Berlingo Van.
Elektriskajaam furgonam paredzēti divi dažādi akumulatori, kas atbalsta ātro uzlādi ar 100 kW jaudu, un nobraucamais attālums ir līdz 330 km (WLTP). Kravas nodalījums ir tieši tāds pats kā modelim ar iekšdedzes dzinēju - no 4,6 līdz 6,6 m3. Elektriskais Berlingo, protams, nav tik ietilpīgs, taču veiktspēja un akumulatora sniegums ir ļoti līdzīgs.
Raugoties uz vieglo kravas automobiļu nākotni, jāņem vērā, ka līdz 2025. gadam ražotājiem būs ievērojami jāsamazina savu modeļu CO2 emisijas, un tas tikai palielinās elektrisko furgonu īpatsvaru. Turklāt,
sekojot konsorcija C40 Cities paraugam, arvien vairāk pilsētu apņemas samazināt gaisa piesārņojumu un atsevišķos rajonos, piemēram, vecpilsētās, aizliedz iebraukšanu ar benzīna vai dīzeļdegvielas transportu.
