Baltkrievs Daniils par Lukašenko murgiem un to, kāpēc par savām mājām viņš uzskata Latviju (18)

Atentāti un nolaupīšanas  

- Aleksandrs Lukašenko nesen paziņoja, ka pret viņu ticis gatavots atentāts, ar to saistītas arī vairāku cilvēku nolaupīšanas. Ko tu par to domā? 

- Nu, šī nav pirmā reize, kad tiekot gatavoti “atentāti” pret Aleksandru Grigorjeviču. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā bija gadījums, kad viņa mašīnu “apšaudīja”...

Ne pirmo reizi viņš savā politikā izmanto šo paņēmienu, stāstu par atentātu pret viņu. Protams, tas ir kaut kāds absurds. 

Es nezinu, es neesmu siloviks, nevaru to komentēt profesionāli, tomēr man tas liekas pilnīgs murgs. Trīs veci vīri - politiķis, politologs un advokāts [politiķis Grigorijs Kostusevs, politologs Aleksandrs Feduts un advokāts Jurijs Zenkovičs. Viņi tika aizturēti 12.aprīlī. Kostusevs tika aizturēts Baltkrievijā, bet abi pārējie Krievijā] mēģina nolaupīt viņa bērnus un ieslodzīt viņus pagrabā zem Gomeļas... Es tam absolūti neticu.  

- Cik Baltkrievijā vispār ir izplatīta cilvēku nolaupīšana? Vai tādi gadījumi ir bijuši iepriekš?

- Protams, cilvēki ir pazuduši, un pazuduši uz visiem laikiem, šī nav pirmā reize. Bijušais aizsardzības ministrs [Jurijs] Zaharenko deviņdesmitajos gados tika nolaupīts, [politiķis Viktors] Gončars [viņi abi pazuda bez vēsts Minkā 1999.gadā]. Tas, ka Lukašenko regulāri nolaupa cilvēkus, tas ir pietiekami zināms fakts. Kāpēc tagad nolaupīti tieši šie cilvēki, es nezinu. Iespējams, Lukašenko ir norūpējies, ka viņš nav aktuālās informācijas dienaskārtībā un tāpēc nolēma kaut ko izdarīt, lai tur atgrieztos.

Viņi ir vienkārši cilvēki. Kostusevs – partijas BNF līderis - ir pensionārs, viņš sēdēja savā Šklovā un nevienu neaiztika. 

Kāpēc viņu arestēt un mēģināt piesiet viņam mēģinājumu veikt bruņotu apvērsumu Minskā 9.maijā? Tas ir murgs. BNF ir partija, kas bija aktuāla varbūt pirms 20 gadiem, bet ne tagad, nekādas iekšpolitiskas ietekmes viņam pilnīgi noteikti nav. Par pārējiem es neko daudz nevaru pateikt. 

- Šī tēma tomēr skar daudzus baltkrievus, kuri pauž varai pretējus viedokļus. Piemēram, Dmitrijs Bolkuņecs, baltkrievu politologs, kurš strādāja Krievijā, tikai pēdējā brīdī aizbrauca no Maskavas, jo saņēma informāciju, ka viņu varētu nolaupīt. Jums kā cilvēkam, kas arī pieturas opozīcijas skatpunktam, nav bail, ņemot vērā, ka Baltkrievijas varas iestādes pastiprinājušas šādas aktivitātes?

- Nu, lai nolaupītu ikvienu, viņiem vienkārši resursu nepietiks, jo tādu cilvēku ir ļoti daudz. Laikam jau viņi cenšas iebiedēt cilvēkus. Baidās, ka tagad, kad atkal ir silts, cilvēki atkal dosies ielās, tāpēc cenšas kontrolēt informācijas plūsmas dienaskārtību, lai runātu tikai par aizturēšanām un arestiem, nevis par to, kā cīnīties tālāk. Es briesmas nejūtu. Tiesa, tuvākajā laikā uz Baltkrieviju gan nebraukšu.

Atrodoties šeit, Latvijā, es neesmu tāda līmeņa persona, lai kāds sāktu tērēt resursus manai aizturēšanai un pārvešanai uz Baltkrieviju – tas ir pārāk sarežģīti.

Viena lieta ir Maskava – Baltkrievijai un Krievijai robežas principā nav, bet [Krievijas] Federālais drošības dienests ir Baltkrievijas silovikiem draudzīga organizācija. Cita lieta Latvija – Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts un tā tālāk. Manuprāt, nav bijis neviena gadījuma, kad kāds tiktu nolaupīts Eiropas Savienībā. Nav mums tādu īpaši apmācītu puišu, kuri brauc uz baznīcu torņiem lūkoties.

Īsta diaspora

- Jūs opozicionāru viedokli paudāt vēl pirms pagājušā gada augusta notikumiem. Vai Latvijā jums ir nācies strīdēties par to, ka Lukašenko nav tas labākais prezidents? Cik vispār ir sarežģīti Latvijā diskutēt par šo jautājumu?

- Pilnīgas izpratnes nav. Lieta pat nav tajā. Cilvēkiem vienkārši ir kaut kāda sava pozīcija, un viņiem ir tiesības šo pozīciju mainīt. No vecākās krievvalodīgo paaudzes, ar kuras pārstāvjiem es esmu kontaktējies, ar kuriem skarta Baltkrievijas tēma, gandrīz visi ļoti mīl Lukašenko.

Klasiskais komplekts: jums taču ielas tīras, rūpnīcas strādā, ko jums vēl vajag? Valstī kārtība un tā tālāk.

Ja godīgi, es ne pārāk vēlos ar šiem cilvēkiem strīdēties, jo šaubos, ka viņi mainīs savu pozīciju, lai arī kādus faktus es viņiem sniegtu. Ar šādiem cilvēkiem es nestrīdos. Atgādinu, šeit lielākā daļa vecākā gadagājuma krievvalodīgo ir par Lukašenko. Tā man šķiet.

- Latvijā ir pietiekami liela baltkrievu diaspora. Vai jūs uzturat kontaktus ar saviem tautiešiem? Cik lielā mērā pēdējo mēnešu laikā ir palielinājies to baltkrievu skaits, kas izvēlējušies emigrēt uz Latviju?

- Līdz pagājušā gada vasarai diasporas kā tādas nebija. Bija kaut kāda oficiāla organizācija Latvijā dzīvojošajiem baltkrieviem, pietiekami lojāla Lukašenko. Saprotams, ka neviens negribēja ar to nekā kopīga. Savā starpā baltkrievi ne pārāk kontaktējās, izšķīda kopīgajā krievvalodīgo emigrantu masā. Tikai pateicoties Svetlanas Tihanovskas priekšvēlēšanu kampaņai un visiem pagājušā gada notikumiem, baltkrievi šeit sāka apvienoties un tas sāka beidzot izskatīties pēc īstas diasporas – kad cilvēki sāk tikties un kontaktēties. Šobrīd tikšanās ne pārāk notiek koronavīrusa dēļ, bet kaut kādas kopīgas akcijas cenšamies rīkot, kaut ko apspriest un tā tālāk.

- Jūs teicāt, ka pagaidām negrasāties atgriezties Baltkrievijā, bet vispār jums ir tāda vēlme? Gribētu atgriezties dzimtenē?

- Manas mājas ir šeit. Man gribētos aizbraukt uz Baltkrieviju, bet tur dzīvot - šobrīd nē. Protams, es joprojām dzīvoju saskaņā ar Baltkrievijas dienaskārtību, pārdzīvoju. Briesmīgi, kad lasi aizturēto sarakstus un redzi tur savu draugu un radinieku vārdus. Tomēr šobrīd es dzīvoju Latvijā un tā ir mana valsts.