Reirs maldina par bezdarba pieaugumu – tas ir lielāks, nekā saka ministrs (4)

Apspriežot Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu, Reirs sacīja:

“Ieejot pandēmijā, mūsu bezdarba līmenis bija 7,8 procenti, uz šodienu ir 7,9 procenti. Pie tā, ka visa ekonomika nestrādā, ir ierobežojumi, tas nozīmē, ka ekonomikas atveseļošanās ir stipri straujāka nekā mēs pat varam prognozēt.”

Re:Check noskaidroja, ka Reirs runājis par reģistrētā bezdarba līmeni. Tas ir Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bezdarbnieka statusu ieguvušo cilvēku īpatsvars no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Pasaules Veselības organizācija pandēmiju izsludināja pagājušā gada 11.martā, un dienu vēlāk,12.martā, Latvija izsludināja ārkārtējo situāciju. 

Pērn marta beigās reģistrētais bezdarbs bija 6,8%, liecina NVA dati. Jau marta otrajā pusē Latvijā bija slēgtas mācību iestādes, azliegti publiski pasākumi, slēgtas robežas un pārtraukti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, tajā skaitā lidojumi, būtiski ierobežota tirdzniecība un teju apstājies viesmīlības bizness. Jau 11.martā par 250 darbinieku atlaišanu informēja nacionālā aviokompānija, bet 23.martā NVA ziņoja par 1660 darbinieku atlaišanu desmit uzņēmumos un bezdarbnieku skaita pieaugumu. 

Jaunākais reģistrētā bezdarba līmenis procentos NVA lapā redzams tikai par šā gada 31.martu – 8,2%. Jaunākos operatīvos datus par aprīli NVA Re:Check atteicās sniegt, jo tie varot būt neprecīzi. Taču tās mājaslapā redzams grafiks, kurā norādīts reģistrēto bezdarbnieku skaits, tajā skaitā šonedēļ, 26.aprīlī. Grafiks rāda, ka kopš pandēmijas sākuma bezdarbs ievērojami pieaudzis un pagaidām vēl ne tuvu nav atgriezies iepriekšējā līmenī. 

Grafikā redzams, ka pērn 31.martā Latvijā bija 62 000 reģistrēto bezdarbnieku, savukārt šonedēļ 26.aprīlī – 71 908. Tātad reģistrēto bezdarbnieku tagad ir par gandrīz 10 tūkstošiem jeb nepilniem 16 procentiem vairāk nekā pāris nedēļas pēc pandēmijas sākuma un pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas Latvijā. Jāpiebilst, ka tiek publicēti arī nereģistrētā bezdarba rādītāji, tos aprēķina Centrālā statistikas pārvalde pēc ikmēneša apsekojumu datiem. 

Ko atbildēja Reirs?

Jautājām finanšu ministra komunikācijas padomniecei Mudrītei Grundulei, uz kādiem datiem Reirs balsta savu apgalvojumu. Viņa norādīja, ka Reira rīcībā esot 27.aprīļa operatīvie dati – 7,9%, un tos ministrs esot salīdzinājis  “ar situāciju, ieejot 1.pandēmijas vilnī, 2020.gada aprīļa beigās, kad reģistrētais bezdarbs ir 7,8%”. 

Tātad finanšu ministrs vārdus “ieejot pandēmijā” ir attiecinājis uz laiku, kad pandēmija un ārkārtējā situācija jau bija spēkā vairāk nekā pusotru mēnesi, lai gan tobrīd daudzi uzņēmumi jau sen bija apturējuši vai ievērojami samazinājuši darbību. Reira izmantotā atskaites punkta brīdī – pērnā gada aprīļa beigās – no darba krīzes ietekmē jau bija atbrīvoti vairāk nekā 11 tūkstoši strādājošo un ievērojami audzis bezdarba līmenis. Uz jautājumu, kāpēc Reirs neņem vērā reālo pandēmijas sākumu, atbildi nesaņēmām. 

Šī nav pirmā reize, kad ministrs maldina par bezdarba rādītājiem. Pērn maija vidū Reirs izteicās, ka Lietuvā un Igaunijā bezdarba pieaugums bija daudz lielāks nekā Latvijā atšķirīgās atbalsta politikas dēļ, proti, Latvijā uzņēmējiem doti pabalsti, neprasot līdzmaksājumu. Patiesībā bezdarba pieaugums visās trijās valstīs bija ļoti līdzīgs.