Igauņi ir visprasīgākie saistībā ar no ārzemēm ievestajiem lietotajiem auto (1)

Lai gan Latvijas autobraucēji daudz neatpaliek, dati liecina arī, ka apmēram desmitajai daļai neinteresē lietotā auto kvalitātes oficiālie apliecinājumi: 11% neinteresējas par remontu vēsturi un 13% nav svarīgi, vai auto ir spēkā esoša izieta tehniskā skate. Lietuvā šie skaitļi ir vēl lielāki – atbilstoši 12% neliekas nozīmīgi zināt, kā auto ticis aprūpēts pirms tam, bet 17% tehniskās apskates esamībai nepievērš lielu uzmanību.

Lai gan medijos bieži ir redzami apkrāpto transportlīdzekļu pircēju gadījumi, parasti tie ir nepietiekami rūpīgas piedāvājuma analīzes rezultāts. Daudziem pircējiem arī nav zināšanu un bieži vien arī loģisku ieradumu, kā izvērtēt automašīnas stāvokli, pirms pieņemt lēmumu par tā iegādi.  

“Lietotu auto iegādes procesā svarīgi ir atcerēties, ka ideālā gadījumā transportlīdzeklim jābūt ar oriģinālu nobraukumu un izsekojamu servisa vēsturi, kas būtiski var samazināt neplānotu remontu riskus neilgi pēc pirkuma veikšanas.

Pārdevēja dotajai pēcpirkuma garantijai jābūt dokumentāli apstiprinātai, lai tā būtu spēkā esoša, un tās ir pircēja tiesības tādu formātu prasīt.

Mūsu pieredze rāda, ka biežāk pircēji vēlētos garantiju, kur ir definēti nobrauktie kilometri, nevis mēneši pēc pirkuma darījuma,” informē lietotu auto tirgotājs Edgars Cērps.

Statistika liecina, ka lielākā daļa jeb ¾ no Latvijā ievestajiem transportlīdzekļiem ir lietoti. Ar no ārzemēm ievesto automašīnu kvalitāti un vēsturi šobrīd iespējams iepazīties, saņemot informāciju no pārdevēja – juridiskām personām tādai jābūt par visām tirgojamām auto, kas gan bieži nav privātpersonu-pārdevēju rīcībā.

Pārbaudīt konkrētu auto nobraukuma vēsturi un citas tehniskās nianses var arī, izmantojot CSDD no šī gada pavasara sniegto bezmaksas informāciju no Nīderlandes, Slovākijas un Igaunijas valstu datubāzēm. Lai to uzzinātu, auto pircējiem pārsvarā nepieciešams transportlīdzekļa VIN numuru reģistrācijas numurs. Savukārt no Lietuvas ievesto auto informācija pieejama kaimiņvalsts reģistra mājas lapā, ja ir zināms VIN numurs, Lietuvas reģistrācijas dokumenta numurs vai transportlīdzekļa Lietuvas reģistrācijas valsts numurs (divas pozīcijas no trim) un Tehniskās apskates asociācijas mājas lapā.

*_{Pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” 2020. gada oktobrī veiktā Latvijas iedzīvotāju-autovadītāju aptauja (706 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem) un 2020. gada decembrī veiktā Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju-autovadītāju aptauja (1400 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem).}