Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns ietver būvniecības nozares pārkaršanas riskus (2)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Tabakas fabrikas ēkā, kura tiek pielāgota Jaunā Rīgas teātra vajadzībām, notiek pārbūves darbi.
Tabakas fabrikas ēkā, kura tiek pielāgota Jaunā Rīgas teātra vajadzībām, notiek pārbūves darbi. Foto: Zane Bitere/LETA

Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns ietver būvniecības nozares pārkaršanas riskus, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) sadarbībā ar Latvijas produktivitātes padomi izveidotās ekspertu grupas veiktā analīzē par Latvijas pieteikumu Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma jeb ES Atveseļošanas fonda finansējumam.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no ES Atveseļošanas fonda.

Novērtējot Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna makroekonomisko ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, pētnieki norāda uz riskiem un iespējām, kā tos minimizēt.

Pēc ekspertu teiktā, viens no būtiskākajiem riskiem ir saistāms ar būvniecības nozares pārkaršanu, ņemot vērā lielos plānotos ieguldījuma apjomus ekonomikā nākamajos 7-8 gados, tai skaitā arī "Rail Baltica" būvniecību.

"Tāpēc ir būtiski noteikt, kā tas ietekmēs darbaspēka un būvmateriālu izmaksas un iespējams būtu lietderīgi, konkurences nodrošināšanai, uz laiku plašāk atļaut iesaistīt būvniecībā ārvalstu kompānijas. Saistībā ar Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānu būtu apsverams mainīt investīciju struktūru, samazinot infrastruktūras daļu tajā, kas saistīta ar būvniecību," atzina eksperti.

Atbilstoši Finanšu ministrija aprēķiniem, Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna struktūrā lielākā investīciju daļa ir vērsta uz infrastruktūras attīstību - kopumā izdevumi infrastruktūras projektiem veido 65% no kopējām investīcijām.

Otrs risks, ekspertu ieskatā, ir saistāms ar ieguldījuma atdevi un kvalitāti. Ziņojumā norādīts, ka publisko infrastruktūras projektu realizēšana nodrošina spēcīgu impulsu ekonomiskai aktivitātei īstermiņā un vidējā termiņā, kā arī ievērojami veicina ekonomisku attīstību ilgtermiņā. "Tomēr jāņem vērā, ka slikta projektu pārvaldība, tostarp plānošana, atlase un ieviešana, rada ekonomikai ievērojamus riskus. Plānojot projektus, būtiski izvērtēt to atbilstību nospraustiem vispārīgiem mērķiem, kā arī sniegumu pasaules vadošajos indeksos identificēto Latvijas konkurētspējas problēmjautājumu risināšanā," atzina eksperti.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda.

Latvijas pieteikums ES Atveseļošanas fondā paredz klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem novirzīt 676,2 miljonus eiro, digitālajai transformācijai - 365,29 miljonus eiro, nevienlīdzības mazināšanai - 370 miljonus eiro, veselības jomai - 181,5 miljonus eiro, bet likuma varai - 37 miljonus eiro.

No plāna izriet, ka 40% jeb 643,21 miljons eiro no ES Atveseļošanas fonda būs tiešs atbalsts komersantiem, nedaudz mazāk kā 60% jeb 1,15 miljardi eiro būs publiskais pasūtījums komersantiem, bet valsts pārvaldes izdevumi veidos 26,64 miljonus eiro.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu