Nacionālais teātris jau vairāk nekā desmit gadus cer uz otru skatītāju zāli un plašākām telpām darbiniekiem, ko iecerēts piebūvēt aiz vēsturiskās ēkas. Būvei ir rezervēta zeme, konkursā ir atrasts arhitektu birojs un sākta projektēšana, taču prioritāšu maiņas dēļ Rīgas domē šī iecere varētu arī nerealizēties, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Ēkas īpašnieks ir Rīgas dome. Tās politiskajai varai prioritātes ir ielu un tiltu sakārtošana, bērnudārzi un skolas, bet būvei nepieciešamie vismaz 50 miljoni ir teju viss investīciju budžets vienam gadam. Tādas naudas tagad neesot un nebūšot arī tuvākajos gados.
Atbilstoši plānam par Nacionālā teātra paplašināšanu ar jaunu zāli un trūkstošajām palīgtelpām, nākamgad līdzās esošo tenisa kortu vietā jau būtu jābūt būvlaukumam. Taču Rīgas domei būvniecībai naudas nav un piebūve var palikt uz papīra.
Lielākie cietēji būs aktieri un tehniskais personāls, kam jāstrādā lielā saspiestībā nepiemērotās telpās, šauros, aizkrautos gaiteņos, bezgaisā vai caurvējā.
Nacionālajā teātrī šobrīd ir trīs zāles, taču tikai viena – Lielā zāle - ir būvēta ar mērķi rādīt izrādes. Aktieru zāle ierīkota bijušajā ogļu pagrabā. Tur izrādes laikā nevar nodrošināt ventilāciju un zemo griestu dēļ neērtības jāpacieš arī skatītājiem. Jaunā zāle ierīkota 2004.gadā piebūvētajā noliktavā.
Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba norāda: "Šī telpa gadiem ejot ir kļuvusi par vienu no mūsu svarīgākajām zālēm, vienu no svarīgākajām, jo šeit top augstvērtīgas izrādes. Kas ļoti bieži piedalās Spēlmaņu naktī ar nominācijām, protams, arī balvām. Šogad nominācija, Grand pri Valters Sīlis, “Puika, kurš redzēja tumsā”, tieši šajā zālē."
Agrāk šī telpa bijusi kostīmu noliktava, tāpēc tā ir aprīkota ar milzīgu liftu, kurš tiek izmantots ne tikai lai materiālus paceltu, bet tā ir arī rampa, kur tie tiek piegādāti. Ziemā, piebraucot pie rampas un atverot vārtus, aukstums nokļūst gan Jaunajā zālē, gan uz Lielo zāli.
Piebūve ar īpaši projektētu, ērtu un modernu zāli teātra ļaudīm ir sens sapnis.
Īpaši tas aktualizējās pirms desmit gadiem, kad blakus esošos tenisa kortus – vienīgo iespējamo laukumu, kur teātris varētu paplašināties - valsts grasījās privatizēt. Tā brīža teātra direktors Ojārs Rubenis iebilda, tiesāšanās ilga 7 gadus.
"Un tad, kad mēs viņu atguvām, tad valsts ar pretimnākšanu atdeva to Rīgas domei, lai būtu vienots komplekss. Rīgas domei pieder Nacionālā teātra ēka un būs šis vienotais komplekss. Un to izdarīja ar Ministru kabineta lēmumu, ja nemaldos 487, kurā ir paredzēts, ka līdz 2028.gadam šim kompleksam ir jābūt gatavam," skaidroja Rubenis.
Piebūvē paredzēts izvietot modernu, ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkotu zāli, mēģinājuma zāles, noliktavas un darbnīcas amatniekiem, kas gatavo izrāžu dekorācijas.
Būs kafejnīca bārs un restorāns, kā arī atpūtas telpas aktieriem.
Solījumu projektu virzīt 2018.gadā izteica Nila Ušakova vadītā dome. To apņēmās darīt Oļega Burova paspārnē esošais Īpašumu departaments, kam jau bija piešauta roka liela vēriena projektos – Nacionālajā Mākslas muzejā un 100 miljonu vērtajā Mežaparka estrādē.
Tagad Rīgas domē Nacionālā teātra tēma ir nokaitēta. Vairums koalīcijas partiju to sauc par kārtējo Burova projektu, kam raksturīga milzīga naudas ietilpība. Burovs saka, ka pārmetumi viņam ir nepamatoti, jo par to vairāku gadu garumā lēmusi gan dome, gan Māra Kučinska valdība, un visiem ir skaidrs, ka teātrim piebūve ir nepieciešama.
"Ir Ministru kabineta rīkojums, par to, ka tas ir uzdots pašvaldībai. Un mēs ar saviem kolēģiem pildām Ministru kabineta rīkojumus desmit gadu laikā šo projektu realizēt. Ko jūs piedāvājat? Kāda ir pretruna? Ja esošai koalīcijai nav nekāda interese par lielajiem, tajā skaitā kultūras objektiem, un viņi redz vairāk Latvijas galvas pilsētu kā apkaimju apvienību, tad protams, tas nesakrīt," komentēja Burovs.
Īpašuma departaments līgumu par piebūves projektēšanu ar arhitektu firmu “AB3D” noslēdza 2020.gada martā, mēnesi pēc Rīgas domes atlaišanas. Tajā paredzēts, ka projekts ir gatavs 2022.gada sākumā. Līguma summa ir gandrīz pusotrs miljons eiro. Pērn arhitektiem samaksāti 300 tūkstoši, šogad būtu jāmaksā 800, bet dome iedevusi tikai 250. Vēl 150 tiek solīti tuvākajā laikā, lai darbs neapstātos pavisam. Pārējais, iespējams, nākamgad.
Tagad Pilsētas īpašuma komiteja un uzraudzība pār Īpašuma departamentu nonākusi Nacionālās apvienības atbildībā. Komitejas vadītājs Dainis Locis sola, ka pieskatīs, lai projekts nenogrimst: "Es saprotu, ka šobrīd budžeta grozījumos mēs šo naudas summu atradīsim, praktiski nekas netiks kavēts. Tā ka es gribētu teikt, ka uz šo brīdi ir vieta optimismam tālākajam, ka vismaz šajā stadijā šis projekts netiks absolūti, kā saka, nepabeigts."
Uz jautājumu, vai pēc tam, kad būs iztērēta nauda par projektu, nauda būvniecībai neatradīsies, Locis atzina, ka, "protams, tās šaubas, kas vienmēr paliek (..), bet šobrīd mēs vēl neesam tajā radikālās izšķiršanās brīdī. Mēs turpinām šo darbu un ceram uz labāko."
Loča optimismam Rīgas domē nav daudz sekotāju. Pilsētā ir mainījušās prioritātes un nauda visam nepietiek. Ja būvēs teātra piebūvi, būs jāatsakās no solījumiem sakārtot bērnu dārzus, salabot tiltus un ielas.
Rīgas domes deputāts, frakcijas priekšsēdētājs (Progresīvie/Par) Mārtiņš Kossovičs norāda, ka par 50 miljoniem, kas ir šī projekta provizoriskās izmaksas, pilsēta varētu īsā laikā sakārtot visu bērnudārzu rindu jautājumu. Gadā pašvaldība tērē 20 miljonus ielu infrastruktūras sakārtošanai.
Naudu teātrim neapņemas solīt ne Jaunā konservatīvā partija, ne Jaunā vienotība. Arī mērs Mārtiņš Staķis ir pret to, ka pašvaldība tērēs 50 miljonus teātra piebūvei, kamēr nav paveikti neatliekamie darbi pilsētā.
"Iepriekšējās domes stils vai rokraksts bija tāds – būvēt ļoti vērienīgus kultūras objektus – 100 miljoni estrādei, tik un tik miljoni vēl kam, tad atstāt tiltus pussabrukušus, ielas nesaremontētas. Es nevarēšu skatīties vēlētājiem acīs, pasakot, ka, ziniet, arī šoreiz mēs rīkosimies tāpat," skaidroja Staķis.
Koalīcija ir vienojusies, ka atbalstīs projekta izstrādāšanu šogad un nākamgad. Kad tas būs gatavs, tad gaidīs kādu iespēju, ka naudu būvniecībai varētu iegūt no Eiropas fondiem vai valsts.
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš gan raidījumam pauda viedokli, ka pašvaldībai ir jāpilda saistības, kuras tā ir uzņēmusies.
"Tā nepieciešamība ir vitāli svarīga, jo citādi, citiem vārdiem runājot, mēs pakļaujam Latvijas nacionālo teātri totālai stagnācijai. Mēs neattīstāmies," norāda Nacionālā teātra direktors, uzsverot ka tas ir jautājums ne tikai Rīgas domei, bet arī Kultūras ministrijai un valstij kopumā.